Stoltenbergs: Ja Putins uzvarēs, pasaule paliks bīstamāka. Uztrauc Baltija!

Pasaule
LETA 10:15, 11.07.2023 0

Ja Krievijas režīma līderis Vladimirs Putins uzvarēs karā Ukrainā, tas padarīs pasauli bīstamāku, otrdien NATO publiskajā forumā norādīja organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

 

Viņa ieskatā, ja Putins uzvarēs karā Ukrainā, tas būs bīstami, jo tas sūtīs signālu, ka autoritāri līderi, izmantojot militāru spēku un pārkāpjot starptautiskās tiesības, var iekarot citas valstis un panākt to, ko vēlas.

"Mēs kļūsim vēl ievainojamāki. Tas ir mūsu drošības interesēs atbalstīt Ukrainu. Tāpēc esmu gandarīts par spēcīgo atbalstu no NATO sabiedrotajiem Ukrainai. Gribu piebilst, ka sabiedrotie iegulda vairāk aizsardzībā. Pirms pāris dienām tika publicēta jaunākie dati. Eiropā un Kanādā aizsardzības izdevumi ir palielinājušies par 8,3%," sacīja Stoltenbergs, akcentējot, ka alianses dalībvalstīm ir jāturpina atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Taujāts, vai viņam nav bažas, ka karš Ukrainā varētu kļūt par "iesaldētu konfliktu", NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka kari pēc savas dabas ir neparedzami un tie parasti ir ilgāki, nekā gaidīts. Pēc viņa paustā, vienīgā atbilde uz šo situāciju ir turpināt atbalstīt Ukrainu un palielināt šo atbalstu.

Jau rakstīts, ka Turcija piekritusi protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO nodot parlamentam ratificēšanai, cik ātri vien iespējams. NATO samita priekšvakarā, 10.jūlijā, Stoltenbergs Viļņā tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu un Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, cerot vēl pēdējā brīdī pierunāt Ankaru atmest iebildumus pret Zviedrijas uzņemšanu aliansē.

NATO publiskajā forumā Stoltenbergs uzsvēra, ka Zviedrija kļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti. Viņa ieskatā, tas nāks par labu Zviedrijai, Turcijai, visai aliansei, kā arī Baltijas reģionam. NATO ģenerālsekretārs skaidroja, ka uzdevums aizsargāt Baltijas reģionu līdz ar Zviedrijas pievienošanos aliansei kļūs daudz vieglāks.

"Tas ir svarīgi visai aliansei, bet jo īpaši Baltijas reģionam. Tas ir vēsturisks lēmums, vēsturisks brīdis un vēsturisks samits," pauda Stoltenbergs.

Jau vēstīts, ka šodien un rīt, 12.jūlijā, Viļņā notiek NATO samits. Samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā.

Viļņā lems par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības stājas stiprināšanā, tostarp alianses austrumu flangā. NATO Viļņas samitā plānots arī apstiprināt jaunos, detalizētos alianses aizsardzības plānus, kā arī lemt par nepieciešamību kāpināt dalībvalstu izdevumus aizsardzībai.

Viena no gaidāmā samita prioritātēm būs NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO praktiskā atbalsta stiprināšana. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji plāno arī pārrunāt Ukrainas ceļu uz dalību NATO. Tāpat samitā tiks pārrunāta NATO līdzīgi domājošo partneru iesaiste globālo drošības risku mazināšanā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Mercs: Vācijā ir vērojams importēts antisemītisms

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs atzinis, ka migrantu skaita pieauguma dēļ pēdējo gadu laikā Vācijā ir vērojams importēts antisemītisms.

Pasaule Tramps pēc publiskā strīda nevēlas runāt ar Masku

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien intervijā telekanālam ABC atzina, ka nav īpaši ieinteresēts sarunāties ar miljardieri Īlonu Masku, nostāju paužot pēc skaļā un publiskā strīda, kas abu neseno sabiedroto starpā izvērsies pēdējo dienu laikā.

Pasaule Vācijas eksportam aprīlī straujāks kritums par prognozēto

Vācijas eksporta apjoms aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 1,7%, līdz ar to reģistrēts straujāks kritums, nekā prognozēts, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Pasaule Nav pamata domāt par radikālām izmaiņām Polijas ārpolitikas pamatnostādnēs

Līdz ar jaunā Polijas prezidenta Karola Navrocka ievēlēšanu nav pamats domāt par radikālām izmaiņām valsts ārpolitikas pamatnostādnēs, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušais Latvijas vēstnieks Polijā un Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) vecākais pētnieks Einars Semanis.

Lasiet arī