Čehija atceļ līgumus, kas ļāva Krievijai bez maksas lietot zemi

Čehoslovākija nodeva Padomju Savienībai zemi un nekustamos īpašumus izmantošanai diplomātiskiem mērķiem bez maksas 20.gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, kad Prāgā valdīja Maskavas kontrolēti komunisti.

Kad 1991.gadā sabruka Padomju Savienība, Krievija no tās pārņēma šo īpašumu bezmaksas lietošanu. Čehija uzstāj, ka Krievija izmanto šo zemi un īpašumus ne tikai diplomātiskiem, bet arī komerciāliem un citiem mērķiem.

"Valdība atcēla komunistu laikmeta līgumus, uz kuru pamata Krievijas valdība lietoja bez maksas desmitiem zemesgabalu Čehijas Republikā," tviterī paziņoja ārlietu ministrs Jans Lipavskis.

"Bezmaksas lietošana tiks aizstāta ar lietošanu uz nomas līgumu pamata, lai novērstu neattaisnojamu iedzīvošanos bagātībā," piebilda ministrs.

Čehijas ziņu aģentūra ČTK informēja, ka šis valdības lēmums attiecas uz 59 zemesgabaliem un nekustamajiem īpašumiem, tai skaitā dzīvokļu namiem pie Krievijas vēstniecības Prāgā, bet ne uz pašu vēstniecību.

Valdības lēmums skar arī nekustamos īpašumus Brno pilsētā un kūrortpilsētā Karlovi Varos, kas bija populārs mērķis Krievijas nekustamo īpašumu investoriem, līdz sākās karš Ukrainā.

Prāgas un Maskavas attiecības pasliktinājās 2021.gadā, kad Čehijas izlūkdienests paziņoja, ka Kremlis organizējis sprādzienu Čehijas munīcijas noliktavā, kurā 2014.gadā gāja bojā divi vietējie darbinieki.

Abas valstis tādēļ izraidīja desmitiem diplomātu. Prāgā ir palikuši seši Krievijas diplomāti, bet 2021.gada sākumā tādu bija apmēram 150.

Čehoslovākijā valdīja Komunistiskā partija no 1948. līdz 1989.gadam, kad totalitārais režīms tika gāzts mierīgā Samta revolūcijā. 1993.gadā Čehoslovākija sadalījās divās valstīs - Čehijā un Slovākijā.

Čehija ir sniegusi Ukrainai būtisku humāno un militāro palīdzību, kā arī uzņēmusi gandrīz pusmiljonu ukraiņu kara bēgļu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 2022.gada februārī.