Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā būtu jāceļ kādā no lielajām ostām - Ventspils, Rīga vai Liepāja, jo visas trīs ostās ir pamata nepieciešamā infrastruktūra, uzskata Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA).
Turklāt, organizācijas ieskatā ir jāņem vērā zaļā kursa prioritātes un pašreizējā situācija, kad gāzes patēriņš ir ievērojami samazinājies. LSA uzsver, ka mūsdienīgam LNG terminālim ir jāspēj ne tikai importēt gāzi, bet arī eksportēt Latvijas zaļās enerģijas resursus.
LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš norāda, ka "ir jābūt skaidrām prognozēm gāzes patēriņam ilgtermiņā - līdz 15 gadiem, jāņem vērā Latvijai saistošie Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa mērķi par enerģijas resursu dažādošanu, kā arī kaimiņvalstu izbūvētie LNG termināļi, kas nodrošina jau ļoti lielas jaudas".
Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jāni Irbe apgalvo, ka "jau tuvāko gadu laikā būs nepieciešama infrastuktūra, lai spētu eksportēt Latvijā sarožoto zaļo enerģiju".
Pēc LSA pieejamās informācijas, ostu nozares vērtējumā visgatavākie un piemērotākie projekti Latvijas interesēm ir Rīgā, kā arī jau 2012.gadā "Ernst & Young" tehniski izstrādātais Ventspils LNG projekts.
Ostu uzņēmēji neredz skaidru pamatojumu, kāpēc tieši Skultes LNG projektam tika piešķirts nacionālo interešu objekta statuss.
LSA arī aicinājusi valdību iepazīstināt nozares pārstāvjus ar neatkarīgā auditora "Pricewaterhouse Coopers" atzinumu par LNG projekta ārējo risku analīzi.
Asociācija norāda, ka ostu nozare ir ieinteresēta ekonomiski labākajā un tautsaimnieciski vērtīgākajā LNG projekta izveidē, un projekts jārealizē starptautiska un caurspīdīga iepirkuma ietvaros, kā arī tam jābūt balstītam uz valsts stratēģiskajām interesēm.
LSA apvieno ostu uzņēmējus no Liepājas, Ventspils un Rīgas. Asociācija ir Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes loceklis.
Jau ziņots, ka pērn septembra beigās aizejošā Saeima pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu kompānijas "Skulte LNG Terminal" virzītajam LNG terminālim jūrā pie Saulkrastiem, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
"Skulte LNG Terminal" apgalvo, ka ir atraduši stratēģisko investoru, taču neatklāj tā vārdu. Valdībai ir iesniegts priekšlikums ar vēlamajām sadarbības formām.
Gala lēmumu par tālāko Skultes LNG termināļa projekta virzību varētu pieņemt februārī pēc projekta attīstītāju iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas, intervijā aģentūrai LETA iepriekš teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Viņš atzina, ka situācija gāzes tirgū mainās dinamiski un arī tīklu pieejamība gāzes transportēšanai pašlaik atrodas izmaiņu procesā.
"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons iepriekš norādījis, ka priekšlikumi paredz administratīvos lēmumus un komerciālus līgumus par nākotnes jaudu izmantošanu. Tāpat varētu būt trešo pušu izņēmumi, kas ļauj slēgt līgumus par daļu no jaudām, kā arī cita veida atbalsta pasākumi, skaidroja Miķelsons.
Investoru viņš neatklāja, taču apgalvoja, ka tā ir liela kompānija, kurai ir termināļi arī citviet pasaulē. Viņš arī norādīja, ka tā nav biržā kotēta kompānija un ir gatava atklāt savu identitāti tad, kad būs reakcija no valdības.
"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".