Melnkalnē 19.martā notiks prezidenta vēlēšanas, paziņojis parlaments.
Pašreizējais Melnkalnes prezidents Milo Džukanovičs vēlēšanās var kandidēt uz otro piecu gadu termiņu, bet vēl nav oficiāli paziņojis, vai to darīs.
Vēlēšanu otrā kārta paredzēta 2.aprīlī, ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem neiegūs vairāk par 50% balsu.
Prezidenta amatam Melnkalnē ir lielākoties ceremoniāla loma.
Atrodoties premjerministra vai prezidenta amatā, Džukanovičs veidojis Melnkalnes politiku pēdējos 30 gadus. 2006.gadā viņa vadībā valsts kļuva neatkarīga, 2012.gadā tā sāka sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībai (ES), bet 2017.gadā iestājās NATO. Taču viņš izpelnījies arī kritiku par korupciju un krāpšanos vēlēšanās.
Džukanovičs gadu desmitiem ilgi vadījis Melnkalnes Demokrātisko sociālistu partiju (DPS).
Kad DPS 2020.gadā zaudēja parlamenta vēlēšanās, Džukanovičs zaudēja lielāko daļu savas varas. Pēc tam izveidotā lielā mērā proserbiskā valdība ieveda valsti politiskajā krīzē.
Augustā Melnkalnes parlaments izteica neuzticību premjerministra Dritana Abazoviča mazākuma valdībai. Neuzticības balsojumu iniciēja DPS, ar kuras atbalstu pastāvēja mazākuma valdība.
Abazovičs, kurš vada zaļo partiju "Vienotā reformu akcija"(URA), bija saniknojis Džukanoviču, parakstot līgumu ar Serbu pareizticīgo baznīcu. Kritiķi uzskata, ka šis līgums apdraud Melnkalnes neatkarību.
Abazovičs bija premjerministrs kopš 2022.gada aprīļa. Viņam tika uzticēts veidot valdību februārī, kad parlaments izteica neuzticību proserbiskā un prokrieviskā premjera Zdravko Krivokapiča valdībai.
Taču Abazoviča nostāja kļuva aizvien proserbiskāka, kas izraisīja prorietumnieciskā Džukanoviča neapmierinātību.
Pagaidām nav zināms, vai proserbiskā nometne izvirzīs vienu kopīgu kandidātu prezidenta vēlēšanās.