Venecuēlas valdība un opozīcija paraksta vienošanos; ASV pauž atzinīgu vērtējumu

Parakstītā vienošanās iezīmē "svarīgu soli pareizajā virzienā", apliecināja augsta ranga ASV amatpersona.

"Mēs pievienojamies starptautiskajai sabiedrībai, paužot gandarījumu par sarunu atsākšanu," norādīja amatpersona.

Parakstītā vienošanās ir "cerība visai Latīņamerikai", savukārt sacīja Meksikas ārlietu ministrs Marselo Ebrards.

ASV uz vienošanos reaģēja ātri, mīkstinot naftas jomā Venecuēlai noteiktās sankcijas un apliecinot, ka atļaus uzņēmumam "Chevron" ierobežotā apjomā atsākt Venecuēlā naftas ieguvi.

Parakstītais dokuments ir "humāna vienošanās, kas fokusēta uz izglītību, veselību, pārtikas drošību, atbildes pasākumiem plūdu gadījumā un elektrības programmām, no kā labumu gūs Venecuēlas tauta", norādīja ASV Finanšu ministrija.

Meksikā panāktā vienošanās paredz, ka ārvalstu bankās tiks atsaldēta daļa Venecuēlas rezervju, kas tika iesaldētas pirms dažiem gadiem, kad vairākas rietumvalstis, arī ASV, atteicās atzīt Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro leģitimitāti.

Kā vēsta ziņu aģentūras, tiks atsaldēti aptuveni trīs miljardi dolāru, kas tiks novirzīti humāno vajadzību finansēšanai, arī elektrolīniju remontam, medikamentu un medicīnas iekārtu piegādēm. Līdzekļu pārraudzība atradīsies ANO pārziņā.

ASV Finanšu ministrija arī paziņoja, ka izsniegs "Chevron" vispārējo licenci, kas ļaus no Venecuēlas eksportēt benzīnu un naftas produktus, kas ražoti korporācijas uzņēmumos, cita starpā arī piegādāt tos ASV.

Uz šo uzņēmumu tiek noteikts izņēmums attiecībā uz sankciju režīmu.

ASV Valsts departaments apliecināja, ka Vašingtona ir gatava vēl vairāk mīkstināt sankciju režīmu, ja Karakasa turpinās soļus "Venecuēlas tautas ciešanu mazināšanas un demokrātijas atjaunošanas virzienā".

Sestdien parakstītā vienošanās iezīmē progresu pēc 15 pretstāves mēnešiem valdības un opozīcijas starpā.

Starptautiskie centieni atrisināt Venecuēlas krīzi kļuvuši intensīvāki kopš Krievijas februāra iebrukuma Ukrainā, cita starpā arī spiediena dēļ, kādam šī konflikta rezultātā pakļautas pasaules energoresursu piegādes.

Pēc 2018.gada strīdus izraisījušajām Venecuēlas vēlēšanām teju 60 valstis, arī ASV, par prezidentu atzina opozīcijas līderi Huanu Gvaido.

Tiesa gan, Gvaido ietekme pēdējos gados sarukusi, un viņš zaudējis daudzus svarīgus sabiedrotos kā Venecuēlā, tā reģionā, kur daudzas valstis ievēlējušas kreisus prezidentus.