Oktobrī medijos bijusi aktuālāka tēma par karu Ukrainā (+INFOGRAFIKA)

Ukrainas un Krievijas karš gan joprojām palika aktuālo tēmu saraksta augšgalā. Starp tematiem dominēja bēgļi, palīdzība un aktuālā karadarbība. Mediju publikācijās biežāk parādījās ukraiņu regulārie aicinājumi pēc bruņojuma, sevišķi pēc tam, kad Krievija pastiprināja gaisa uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai.

Oktobrī ar notiekošo pašā Krievijā saistītie temati izskanējuši nosacīti maz, ko varētu skaidrot ar to, ka jau septembrī bija ļoti daudz ziņu par mobilizāciju un liela skaita iedzīvotāju izbraukšanu no Krievijas, lai izvairītos no iesaukšanas armijā.

Latvijas vietējos tematos nemainīgi topā ir ar drošību saistītie jautājumi, tostarp oktobrī plašsaziņas līdzekļi daudz ziņoja par Latvijā notiekošām militārajām mācībām. Iekšējās drošības jomā ļoti liela uzmanība tika pievērsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) posteņu slēgšanai. Tāpat tika rakstīts par plānoto Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu un Valsts kontroles atzinumu par neatbilstošo situāciju saistībā ar civilās aizsardzības sistēmu.

Enerģētika nemainīgi turpinājis būt "karsts" temats saistībā ar apkuri, elektrību un to sadārdzinājuma daļējo kompensēšanu iedzīvotājiem uz uzņēmumiem no valsts budžeta. Tāpat medijos sekots līdzi arī iecerētā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta virzības līkločiem.

Jau otro mēnesi pamanāmākas ir dažādas ziņas par taupīšanu - kurš, ko un kā taupīs, neslēdzot tik bieži iekšā "gaismas un gaismiņas", kā arī padomi, kā gudrāk taupīt privātpersonām jeb mājsaimniecībām.

Atslēgas vārdu dinamikā parlamenta vēlēšanas mazliet aizēnoja pārējās tēmas, samazinoties rakstu skaitam par cenu pieaugumu jeb inflāciju, kā arī par jau pieminēto apkuri, elektrību, gāzi un līdzīgiem jautājumiem.

Padomju armiju slavinošo pieminekļu nojaukšanas temata aktualitāte samazinājās līdz minimumam, medijiem nelielu uzmanību pievēršot tikai Daugavpils domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (S) nostājai un aktivitātēm šajā jautājumā.

Personu atspoguļojumā pārliecinoši dominē politiķi, kuru minēšanas biežums ir nepilnas 20 reizes lielāks par biznesa līderu pieminēšanu - dažādi politiķi minēti ap 22 000 reižu pret 1142 atsaucēm uz biznesa līderiem. Vēl ziņās 1782 gadījumos pieminēti dažādi eksperti un organizāciju un uzņēmumu runaspersonas, nevalstiskā sektora pārstāvji.

No politiķiem, tajā skaitā valsts augstākajām amatpersonām gandrīz 7000 jeb nepilnā trešdaļā gadījumu publikācijas satur atsauci uz Valsts prezidentu Egilu Levits vai "Jaunās vienotības" līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, bet šo abu valsts augstāko amatpersonu bieža pieminēšana mediju publikācijās ir jau ierasta, neskatoties uz to, kas ieņem šos amatus.

Tāpat oktobrī liela publicēta bijusi vienam no "Apvienotā saraksta" (AS) līderim Edvardam Smiltēnam, tātad vēl pirms viņa ievēlēšanas par 14.Saeimas priekšsēdētāju, kā arī Nacionālās apvienības līderim Raivim Dzintaram.

Biznesa sektorā ar 67 publikācijām līderis ir Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Ekspertu piemienēšanas topā ir 14.Saeimas vēlēšanu un valdības veidošanas komentētāji, kā arī makroekonomisti un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Starp desmit pieminētākajiem ekspertiem ir arī Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta un Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Aģentūra LETA veic ikmēneša analīzi par svarīgākajām tēmām medijos, tendenču dinamiku un personu pieminējumiem, to apkopojot koncentrētā un uzskatāmā rīkā - "LETA Radars".

Tas sastāv no trim daļām - medijos mēneša laikā visvairāk atspoguļoto ziņu tēmu analīzes, aptuveni desmit atslēgas vārdu dinamikas monitoringa aģentūras LETA datu bāzēs, kā arī mēneša laikā medijos biežāk pieminēto valsts, biznesa sektora personu un ekspertu uzskaitījuma.