Vairāk nekā ceturtā daļa pieaugušo ES iedzīvotāju nevēlas vakcinēties

Aptaujas rezultāti liecina, ka pastāv spēcīga saikne starp vilcināšanos vakcinēties un sociālo mediju lietošanu, sevišķi sociālo mediju lietošanu kā galveno ziņu avotu, norādīja aģentūra "Eurofound", kas veica aptauju.

"Diemžēl šie atklājumi atspoguļo nespēju nodrošināt pārliecinošu un skaidru saziņu par vakcīnu efektivitāti un drošību," sacīja "Eurofound" vecākā pētniecības vadītāja Dafne Ārende.

Vismazākā vēlēšanās vakcinēties ir Bulgārijas iedzīvotājiem. Šajā valstī 67% aptaujāto norādīja vakcinēšanos kā mazticamu vai ļoti mazticamu. Otrajā vietā ir Latvija, kur teju 50% respondentu vakcinēšanos nodēvēja par mazticamu vai ļoti mazticamu.

Salīdzinājumā Īrijā tikai 10% aptaujāto pieaugušo iedzīvotāju sacīja, ka nevakcinēsies.

Aptaujā secināts, ka viedokļi atšķiras Eiropas austrumos un rietumos. Izņemot Franciju un Austriju, ES rietumu dalībvalstīs vakcinēties gatavi vairāk nekā 60% aptaujāto. Ziemeļvalstīs un Vidusjūras valstīs, Dānijā un Īrijā iedzīvotāju vēlme vakcinēties ir vēl lielāka.

Savukārt ES austrumos vēlme vakcinēties ir krietni mazāka un svārstās no 59% Rumānijā līdz 33% Bulgārijā.

Lielākā ietekme uz vilcināšanos vakcinēties ir sociālajos medijos pavadītajam laikam un izmantotajiem medijiem, secināts aptaujā. Starp cilvēkiem, kas izmanto sociālos medijus kā galveno ziņu avotu, vakcinēties nevēlas 40% aptaujāto.

Starp cilvēkiem, kas lieto tradicionālos medijus, tostarp lasa laikrakstus, klausās radio un skatās televīziju, tikai 18% aptaujāto ir skeptiski noskaņoti pret vakcīnām.

Aptaujā arī secināts, ka vakcinēties mazāk vilcinās studenti, nodarbināti cilvēki un pensionāri. Salīdzinot ar vidējo rādītāju, lielāka nevēlēšanās vakcinēties ir bezdarbniekiem un cilvēkiem ar ilgstošām saslimšanām.

Pētījums tika veikts šā gada februārī un martā.