Rubenis brīdina: Neapdomīgi lēmumi par izdienas pensijām apdraudēs kultūru

Rubenis norādīja, ka par visu var runāt un vienoties, un ir arī saprotama vēlme mazināt valsts izdevumus, taču, ja ir plānots māksliniekus izslēgt no izdienas pensiju saņēmēju loka, ir jāpārskata ienākumu līmenis kultūras darbiniekiem kopumā.

LTDS valdes priekšsēdētājs pieminēja, ka baletā jau patlaban ir grūti piesaistīt profesionālus dejotājus, jo sevi cienošs vīrietis, kuram ir dotības un kurš saprot baleta vērtību, nestrādās šajā profesijā, kura nedod iespējas ne uzturēt, nedz arī nodrošināt savu ģimeni. Tāpat Rubenis vērsa uzmanību, ka reti kurš baleta mākslinieks nodarbinātības laikā var domāt par citu izglītību.

Viņa novērojumi liecina, ka tie dejotāji, kuri ir domājuši par izglītību citā nozarē, ir savlaicīgi aizgājuši no profesijas. Runājot par priekšlikumu nodrošināt kultūras nozares darbiniekiem pārkvalifikāciju citā profesijā, LTDS valdes priekšsēdētājs aicināja ņemt vērā arī to, ka nereti tam šķērslis ir tieši profesijā sabojātā veselība.

Viņaprāt, ieviešot izmaiņas izdienas pensiju saņēmēju lokā, jānodrošina, ka mākslinieki saņem tādu atalgojumu, no kura ir iespējams atlicināt arī vecumdienām. Rubenis uzsvēra, ka Latvija ir maza, un paļauties uz to, ka teātri no biļešu ieņēmumiem ar auditoriju, kas samazinās, varēs nodrošināt māksliniekiem lielākas algas, ir riskanti.

LTDS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ir svarīgi, lai, piemēram, bērni, kuri nolemj stāties baletskolā un visu dzīvi pavadīt uz puantēm, tostarp brīvdienās trenēt savu ķermeni, zinātu, ka viņiem būs laba alga, no kuras varēs atlicināt vecumdienām. Tad tas būtu viņu personīgais lēmums, uzskata Rubenis.

Viņš arī norādīja, ka patlaban mākslinieki sabiedrības redzeslokā tiek izvirzīti kā galvenie kaitnieki. Par citām grupām nenotiekot plašas diskusijas, runa esot vien par māksliniekiem. LTDS valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka sociālajos medijos parādās jautājumi, kāpēc māksliniekiem izdienas pensijas ir vajadzīgas un ka kultūras darbinieku devumu nevienam īsti nevajag. Rubenis retoriski jautāja, ko tad "īsti mums visiem vajag".

Viņaprāt, patlaban Valsts kancelejas priekšlikums ir apšaubāmi paskaidrots sabiedrībai. Rubeņa ieskatā, ir skrupulozi jāizdiskutē par katru profesiju, kuras pārstāvjiem ir paredzēta izdienas pensija, un tikai tad jāpieņem lēmumi. LTDS valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka izdienas pensijas varbūt nav labākais "burkāns", ar ko iemānīt jebkurā profesijā, taču tādā gadījumā ir vajadzīga citādāka domāšana.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, patlaban Latvijā izdienas pensijas saņem 208 mākslinieki, veidojot 2% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Vidējais māksliniekiem piešķirtais izdienas pensijas apmērs ir 761 eiro bruto. Valstī kopumā izdienas pensijas saņem 10 306 cilvēki, valsts budžetā šajā gadā tas izmaksās 114,76 miljonus eiro, no tā mākslinieku izdienas pensijām nepieciešami 1,8 miljoni eiro, kas ir 1,5% no kopējām izmaksām.

Valsts kanceleja piedāvā no izdienas pensiju profesiju loka izslēgt prokurorus, tiesnešus, paredzot speciālo pensiju, diplomātus, baleta māksliniekus, leļļu teātra aktierus, cirka māksliniekus, kora māksliniekus, orķestra māksliniekus, solistus vokālistus, teātra aktierus, paredzot atbalstu pārkvalifikācijai citā profesijā, kā arī visus amatus un profesijas, kurās personas darba vai dienesta pienākumu izpilde nav saistīta ar regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējus. Tas būtu saistoši tikai tām personām, kuras konkrētajā profesijā sāks strādāt pēc 2026.gada beigām.

Par Valsts kancelejas rosinātajām izmaiņām vēl paredzētas tālākas diskusijas arī Saeimā un gala lēmumu pieņems parlamentārieši. Tostarp KM tiek paredzēta iespēja izstrādāt alternatīvu piedāvājumu attiecībā uz atsevišķām mākslinieku profesijām.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) iepriekš uzsvēra, ka, izpildot valdības doto uzdevumu un izstrādājot izmaiņas izdienas pensiju sistēmā kultūras nozarē strādājošajiem, KM ņems vērā nozarē strādājošo darba specifiku un profesionālo spēju zudumu.

Viņasprāt, ir svarīgi, lai kultūras nozarē strādājošie turpina saņemt tiem nepieciešamo sociālo aizsardzību, lai Latvijas kultūras organizācijas nezaudētu kvalificētus darbiniekus un netiktu ietekmēta nedz kultūras pieejamība valstī, nedz Latvijas pārstāvniecība starptautiskā līmenī, nedz valsts budžeta ieņēmumi.