Latvija ir plaši pārstāvēta prestižajā Berlīnes kinofestivālā (+VIDEO)

Berlīnes kinofestivāls risināsies līdz 25. februārim, tas ir viens no lielākajiem, nozīmīgākajiem un tradīcijām bagātākajiem A klases filmu festivāliem pasaulē; kopā ar Kannu un Venēcijas festivāliem Berlināle tiek uzskatīta par vienu no trim galvenajiem Eiropas kinogada forumiem. Festivāla programma tiek atlasīta no vairākiem tūkstošiem pieteiktu filmu, un Latvijas filmas iekļaušana vienā no galvenajām sekcijām ir svarīgs novērtējums. Izvēlot filmas Berlināles sekcijai Forum, kam atlasīta režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilma "Marijas klusums", tiek izcelta kino kā medija nozīme, iekļaujot programmā darbus, kuros ietverts nozīmīgs sociāli mākslinieciskais vēstījums un pievērsta īpaša uzmanība kino estētikai.

Filma "Marijas klusums" ir vēsturiska drāma, kas veidota pēc Eiropā strādājušās teātra un kino aktrises Marijas Leiko (1887–1938) dramatiskā dzīvesstāsta un vēsta par viņas dzīves pēdējiem gadiem, kad aktrise no Vācijas dodas uz Padomju Savienību, lai parūpētos par savu mazmeitu, un kļūst par Staļina iniciētās latviešu iznīcināšanas akcijas liecinieci un upuri. Filma veidota kā Latvijas un Lietuvas kopražojums (studijas Mistrus Media un Broom Films), atbalsta Nacionālais Kino centrs, Lietuvas Kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Latvijas Televīzija, Eiropas Savienības fonds Creative Europe MEDIA.

Filmas "Marijas klusums" pasaules pirmizrāde paredzēta 18. februārī 19:00 Berlīnes kinoteātrī Arsenal Cinema 1, Latvijas kinoteātru repertuārā filma nonāks 4. aprīlī.

Paralēli kinofestivāla norisēm Berlīnē notiek arī viens no Eiropā svarīgākajiem kinoindustrijas forumiem – Eiropas Filmu tirgus/European Film Market (15.-21.02.), kura ietvaros 10. jubileju atzīmē sadaļa Berlinale Series Market (19.-21.02.). Šāgada izlasē iekļauti 15 daudzsološi seriāli no visas pasaules (Argentīna, Austrālija, Dānija, Francija, Vācija, Čehija, Spānija, Apvienotā Karaliste u. c.), kam atlases komisija paredz ievērojamu starptautisku potenciālu, un Latviju šajā izlasē pārstāv daudzsēriju filma "Padomju džinsi", kas veidota studijā Tasse Films ar Nacionālā Kino centra un ERAF finansējuma atbalstu.

Astoņu sēriju stāsts par nelegālu džinsu ražotni 70. gadu Latvijas psihiatriskajā slimnīcā nupat saņēmis Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps kā abākā daudzsēriju filma un balvas par labāko scenāriju un labāko aktiera darbu (Kārlis Arnolds Avots galvenajā lomā), nacionālo pirmizrādi Padomju džinsi piedzīvos jau 26. februārī, bet no 1. marta sērijas būs skatāmas Latvijas kinoteātros.

European Film Market ietvaros paredzēti arī Latvijas filmu tirgus seansi potenciālajiem izplatītājiem, festivālu kuratoriem, straumēšanas platformu un TV kanālu pārstāvjiem; šajos seansos tiks izrādītas filmas "Marijas klusums", "Padomju džinsi" un pilnmetrāžas animācijas filma "Telmas burvīgā dzimšanas diena", kas top filmu studijā Rija kā Latvijas un Luksemburgas kopražojums.

Eiropas Filmu tirgū blakus Lietuvas un Igaunijas stendiem darbosies Latvijas stends, kurā strādās Nacionālā Kino centra un Latvijas Kinoproducentu asociācijas pārstāvji, tas izvietots galvenajā filmu tirgus norises vietā Gropius Bau. Nacionālais Kino centrs Latvijas stendam lietošanai klātienē un tiešsaistē sagatavojis statistikas izdevumu Facts & Figures ar visu trīs Baltijas valstu datiem, stendā būs pieejams arī kopīgi veidots atraktīvs žurnāls Baltic Film, kuram saturs gatavots visās trīs valstīs, uzsverot katrai filmu nozarei aktuālākos procesus un parādības. Latvijas tematiku žurnālā pārstāv Sonoras Brokas intervija ar režisoru Dāvi Sīmani; atsevišķi stāsti par daudzsēriju filmu "Padomju džinsi" un par astoņām citām filmām, kas Latvijā top ar ERAF finansējuma atbalstu; kā daudzsološi topošie filmu projekti izceltas divas pilnmetrāžas spēlfilmas – režisores Alises Zariņas "Nospiedumi" un režisora Jura Kursieša "Zilās asinis"; žurnālā ir apraksti arī par Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu un starptautisku projektu līdzfinansējuma iespējām Latvijā.

Latvija ir pārstāvēta arī Berlināles žūrijās – Ekumēniskajā žūrijā, kas vērtē galveno konkursu filmas, strādās producente Marta Romanova-Jēkabsone, bet FIPRESCI žūrijas sadaļā, kas vērtēs konkursa Encounters filmas, iekļauta kinokritiķe Dārta Ceriņa.