Notiks priekšlasījums par Raiņa un Aspazijas pirmajiem mēnešiem trimdā Šveicē

Kultūra
LETA 22:22, 04.06.2023 0

Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā ceturtdien, 8.jūnijā, plkst.15 notiks literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums "Cīrihe 1906: Starp divām identitātēm" ciklā "Cīrihe Aspazijas un Raiņa paralēlajos dzīvesstāstos", informēja pasākuma rīkotāji.

 

Pēc Šveices sasniegšanas 1906.gada janvārī Aspazija un Rainis apmetās Cīrihes ārpilsētā ar jauniegūtiem vārdiem. Rainis kļuva par Aturu Nagliņu, savukārt Aspazija - par Amāliju Herkiru.

Kā liecina informācija tīmekļvietnē "literatura.lv", Grīnuma ir literatūrzinātniece, filoloģijas zinātņu kandidāte, filoloģijas doktore. Beigusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultāti, strādājusi Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā, patlaban ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece.

Grīnumas līdzdalībā un vadībā 20.gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados par nozīmīgu latviešu literatūrzinātnes pētniecības virzienu kļuva Raiņa un Aspazijas daiļrades izpēte. Pētījusi Raiņa nepabeigtās un aizsāktās lugas, to ieceres, vēstules, Raiņa un Aspazijas, viņu laikabiedru biogrāfijas. Publicējusi vairākus desmitus Raiņa un Aspazijas arhīva materiālu, rakstus par Raini zinātniskos izdevumos un žurnālos, ap simt zinātnisku publikāciju autore.

Par monogrāfiju "Viņpus Alpiem. Rainis un Aspazija Kastaņolā. Jaunatklāti tuvplāni" viņa 2018.gadā saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu, bet 2017.gadā - Latvijas Literatūras gada speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā, monogrāfija atzīta par Latvijas Zinātņu akadēmijas nozīmīgāko sasniegumu 2017 gadā. 2020.gadā septembrī Grīnumai piešķirta Aspazijas prēmija.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Kultūra Baznīca un valdība nespēj vienoties par ieejas maksu Parīzes Dievmātes katedrālē

Decembrī Parīzes Dievmātes katedrāle atkal vērs savas durvis apmeklētājiem, taču Francijas kultūras ministre Rašida Dati un Romas katoļu baznīcas starpā izcēlušās nesaskaņas, vai tūristiem prasīt ieejas maksu par dievnama apmeklēšanu.

Kultūra Daugavpilī tiks atvērta grāmata par katoļu vadoni un mocekli Benediktu Skrindu

Viļānu klosterī un draudzē viņš kalpoja līdz mūža beigām.

Kultūra Par gada rīdzinieku atzīst filmu veidotāju Gintu Zilbalodi

Rīgas domes balva "Gada rīdzinieks 2024" šogad piešķirta filmu veidotājam Gintam Zilbalodim par izciliem sasniegumiem animācijas mākslas radīšanā, veicinot Rīgas un Latvijas vārda atpazīstamību pasaulē.

Kultūra «‎Mērnieku laiki»‎ tiks pārrakstīti mūsdienu latviešu valodā (+VIDEO)

Restaurējot romānu tiktu radīta jauna pieeja kultūras mantojuma pieejamībai Latvijā plašā kontekstā.

Lasiet arī

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Pasaule  Evika Siliņa: "Rail Baltica" ir nozīmīgs militārās mobilitātes projekts

Baltijas Ministru padomes Premjerministru sanāksmē Ministru prezidente Evika Siliņa ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem vienojusies par kopīgu koordināciju "Rail Baltica" jautājumos, lai nodrošinātu projektam nepieciešamo finansējumu un iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk varētu sākt izmantot "Rail Baltica" dzelzceļa trasi.

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.