Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumā plānots noteikt valsts, reģiona un vietējās nozīmes aizsargājamo kultūras pieminekļu vērtību grupas, paredz grozījumi, kurus otrdien akceptēja valdība.
Likums tiks papildināts ar normu par reģiona nozīmes aizsargājamu kultūras pieminekļu statusā esošu kulta celtņu, tai skaitā Latvijas dievnamu, klosteru, kapelu, lūgšanu namu un reliģisko rituālu priekšmetu, kā nacionāli nozīmīgas kultūras mantojuma daļas saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā reģiona nozīmes statusā noteikto kultūras pieminekļu īpašnieki, proti, reliģiskās organizācijas varēs pretendēt uz atbalsta iespējām sakrālā mantojuma finansēšanas programmā reģiona nozīmes sakrālajiem kultūras pieminekļiem.
Patlaban kā reģiona nozīmes sakrālie kultūras pieminekļi ir noteikti 508 kultūras pieminekļi, no kuriem 116 ir nekustamie arhitektūras pieminekļi un 392 ir kustami mākslas pieminekļi.