Diskutēs par attieksmes formulēšanu pret okupācijas varas pieminekļiem

Biedrības skatījumā, līdz ar Krievijas pilna mēroga kara uzsākšanu Ukrainā, Austrumeiropā un postpadomju reģionā jaunu aktualitāti ieguvuši dekolonizācijas jautājumi, "kas liek pārskatīt koloniālo un okupācijas matojumu". Viens no jautājumiem, kas raisījis diskusijas, ir publiskās telpas "attīrīšana" no pagātnes simboliem - padomju okupācijas varas pieminekļiem.

Šī procesa pirmajā vilnī 2022.gadā Latvijā tika nojaukti vairāki desmiti padomju varai un tās armijai veltītie pieminekļi. Šogad pēc Publiskās atmiņas centra iesnieguma Rīgas pieminekļu padome pieņēma konsultatīvu lēmumu demontēt vai no Rīgas pilsētas centra pārvietot vairāku literātu pieminekļus un piemiņas plāksnes - Andrejam Upītim, Annai Saksei, Aleksandram Puškinam, arī zinātniekam Mstislavam Keldišam un vēsturniekam Jānim Zutim.

Biedrībā norāda, ka polarizētajos viedokļos par šo tēmu izskan gan prasības pārrakstīt vēsturi un izskaust no publiskās telpas notikumu un personu piemiņu, kas godina totalitāro režīmu, rusifikācijas politiku un kolaboracionismu, no vienas puses, gan bažas par vēstures vienkāršošanu un revizionismu, piemiņas šķelšanu un cenzūru, kā arī vēstures pētniecības aizvietošanu ar politiskām interpretācijām un līdzīgu vēstures pārrakstīšanas praksi, kāda tika piekopta okupācijas apstākļos, no otras puses.

Diskusijā eksperti sarunās par to, vai publiskajā telpā ir vieta tikai ideoloģiski viennozīmīgam skatījumam uz pagātni, un vai mākslas un kultūras vērtības var nošķirt no politiskā konteksta, vai pieminekļi nevar būt daļa no vēstures skaidrošanas un aktualizēšanas procesa, tostarp par okupācijas laika ideoloģiskajām, kultūras un cilvēciskajām pretrunām. Tāpat eksperti pārrunās, vai iespējams šo pieminekļus nevis aizvākt, bet iesaistīt komunikācijā par totalitārisma režīmu publiskajā diskursā, tos rekontekstualizēt un tiem piešķirt jaunas nozīmes.

Šajā sarunā mākslas zinātnieki, kuru pētniecība saistīta ar padomju un postpadomju laika monumentālo mākslu publiskajā telpā un postkoloniālisma diskursi, diskutēs par okupācijas varas pieminekļiem un tā saukto "disonējošo mantojumu", tostarp šī mantojuma atšķirīgām uztverēm - padomju pieminekļiem kā bijušā režīma "atmiņu vietām" vai arī tā atšķirīgām interpretācijām.

Diskusijā piedalīsies Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Humanitāro zinātņu katedras vadītājs, filozofs Jānis Taurens, vēsturnieks un mākslas zinātnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Rihards Pētersons, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore, mākslas kuratore Solvita Krese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja latviešu tēlniecības un objektu kolekciju glabātāja Arta Vārpa, mākslas zinātniece un kuratore Ieva Astahovska.

Diskusiju organizē Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība. Tā ir brīvprātīga organizācija, kas apvieno mākslas zinātnes profesionāļus un topošos profesionāļus - mākslas, dizaina un arhitektūras vēsturniekus, mākslas teorētiķus, kritiķus un kuratorus. Biedrība dibināta 2022.gada 28.novembrī un patlaban apvieno 64 biedrus.