VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

Kriminālziņas
VS.LV 21:40, 30.05.2024 0

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

 
Foto: LETA

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Valsts kontroles padomes locekle atzina, ka daļa ieteikumu ir ieviesti, taču joprojām no KM tiek sagaidīta aktīvāka darbība. Viņa skaidroja, ka KM ir kapitāldaļu turētājs 14 kapitālsabiedrībās. Ik gadu valsts budžeta dotācija, ko KM piešķir šīm kapitālsabiedrībām pieaug un 2023.gadā tā veidoja 40 miljonus eiro, kas bija 16% no KM kopējā budžeta.

"Lai arī ir pieaugoša valsts budžeta dotācijas apjoma tendence, ja skatās uz kapitālsabiedrību ieņēmumu struktūru, dotācijas īpatsvars mazinās. Ja apskatām iepriekšējo periodu, jāņem vērā, ka valstī bija gan Covid-19 pandēmija, gan mainījās ģeopolitiskā situācija, Krievijai uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā. Tajā pašā laikā nozare no Covbid-19 pakāpeniski atgūstas," sacīja Vilka.

Viņa norādīja, ka valsts budžeta dotācija 2023.gadā kapitālsabiedrībām veidoja 63%, pieaug pašu ieņēmumi, bet publiskie līdzekļi valsts kapitālsabiedrībās ir vairāk nekā 63%, jo tiek piesaistīts finansējums arī no Valsts kultūrkapitāla fonda, kur sacensībās par fonda finansējumu iesaistās privātais, nevalstiskais sektors. Turklāt atsevišķām kapitālsabiedrībām ir arī pašvaldību finansējums.

"Ja skatās uz valsts budžeta dotācijas apjomu, tad tas ir, sākot no 600 000 eiro vienai kapitālsabiedrībai līdz 11,5 miljoniem eiro citai kapitālsabiedrībai. Lielākā kapitālsabiedrība šajā aspektā ir LNOB, taču, ja skatās teātru grupā, tad visaugstākās dotācijas apmērs jeb 3,5 miljoni eiro ir Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajam teātrim. Koncertorganizācijai "Latvijas koncerti" dotācija sasniedza gandrīz 3,5 miljonus eiro," teica Valsts kontroles padomes locekle.

Vilka uzsvēra, ka no KM tiek sagaidīti uzlabojumi darbā ar datiem. Lai gan ir aktīva sadarbība ar pētniekiem, Latvijas Kultūras akadēmiju un citiem, ne vienmēr dati tiek pietiekami izmantoti lēmumu pieņemšanā. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan dažādu mērķu un uzdevumu noteikšanā. Valsts kontroles ieskatā kapitālsabiedrību darbības vērtējumam un deleģēto uzdevumu nodošanai ir jābūt lielākā sasaistē ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm.

Valsts kontroles padomes locekle atzīmēja, ka patlaban starp kultūrpolitikas uzdevumiem uzsvērta kultūras pieejamību visai Latvijas sabiedrībai. Viņa norādīja, ka KM kā kapitāldaļu turētājs ir saimnieks, īpašnieks. Pēc Vilkas paustā, nereti dzirdēta atruna, ka kapitālsabiedrību darbību nekādā veidā nevar ietekmēt. Viņa piekrīt, ka to nevar attiecībā uz saturisko pusi, taču, ja skatās uz saimniecisko darbību, kurš tad, ja ne saimnieks būs tas, kurš kaut kādā brīdī aizrādīs, ieteiks vai parādīs kādas citas kapitālsabiedrības lapos piemērus.

"Lai to paveiktu, būtisks priekšnoteikums ir situācijas saprašana un izvērtēšana. Tāpēc mēs savā revīzijā arī veicām kapitālsabiedrību gada pārskatu analīzi, kur atsevišķos gadījumos mēs nevarējām iegūt datus par pilnīgi visām KM kapitālsabiedrībām, jo redzējām, ka ne visas šos pārskatus veido, izmantojot vienu pieeju. Mūsu ieteikums KM bija, lai turpmāk palūdz kapitālsabiedrībām veidot šos pārskatus tādus, lai tie būtu salīdzināmi, vērtējami un varētu sekot līdzi darbam, kas uzlabotu kapitālsabiedrību efektivitāti," uzsvēra Vilka.

Viņa akcentēja, ka KM jāuzlabo kapitālsabiedrību pakalpojumu pieejamība reģionālā kontekstā, jo vērojama izteikta publisko līdzekļu koncentrācija Rīgā. Ne mazāk būtiska kā vides pieejamība, ir arī sociāli ekonomiskā pieejamība, proti, runa ir par biļešu cenām. Vilka skaidroja, ka KM, ik gadu deleģējot uzdevumus, ar katru kapitālsabiedrību vienojas par vidējo biļetes cenu.

Valsts kontroles padomes locekle norādīja, ka, runājot par teātriem un ņemot vērā arī reģionālās atšķirības, tad praksē runa ir par biļetes vidējo cenu no 20 līdz 27 eiro, kas pārsniedz cenu, par kuru KM vienojas ar šīm kapitālsabiedrībām. Vilka sacīja, ka netika gūts apstiprinājums, kāpēc ir šāda atšķirība un, vai tiešām tas ir pamatoti, ņemot vērā pieprasījumu un apmeklējumu.

Viņa minēja piemēru, ka Dailes teātrim praksē šī cena ir augstāka, taču zemāka tā ir Latvijas Nacionālajam teātrim. Lai arī noteikta deleģēšanas funkcijā, Jaunajam Rīgas teātrim vidējā biļetes cena noteikta 22,3 eiro apmērā, lai gan praksē cena ir augstāka, bet tāpat zemāka nekā Dailes teātrī, ar kuru KM vienojusies par vidējo cenu nepilnu 22 eiro apmērā. Vilka akcentēja, ka nav saprotams, kāds ir mehānisms.

Tāpat Vilka uzsvēra, ka Valsts kontrole nevērtēja māksliniecisko pusi un kapitālsabiedrības, taču, skatoties uz administratīvo efektivitāti, redzams, ka KM kapitālsabiedrībās ir nodarbināti apmēram 1800 darbinieki, no kuriem 15% ir administrācijas personāls. Turklāt liela daļa jeb 56% no administrācijas personāla strādā kādā citā vietā. Skaidrojot, kāpēc Valsts kontrole tam pievērsa uzmanību, viņa sacīja, ka iepriekšējā revīzijā bija ieteikums apvienot mazākas kapitālsabiedrības ar VSIA "Latvijas koncerti", taču pretī tika saņemta aizbildināšanās, ka "Latvijas koncertu" administrācija ir pārslogota.

"Ja mēs skatāmies uz konkrēto kapitālsabiedrību, pārslogojums ir tāpēc, ka administrācijā ir vairāki cilvēki, tai skaitā valdes loceklis, kurš strādā citā publiskā kapitālsabiedrībā - Dzintaru koncertzālē, kā arī citās kapitālsabiedrībās, piemēram, "Koncerti un koncerti", kas patiesībā ir kapitālsabiedrība un sniegs pakalpojumus "Latvijas koncertiem". Līdz ar to jautājumu par administrācijas optimizēšanas iespējas izvērtēšanu mēs joprojām uzskatām par aktuālu un aicinām KM līdz nākamajam izvērtējumam par to domāt," pauda Valsts kontroles padomes locekle.

Kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsvēra, ka KM pret šo ziņojumu attiecas nopietni. Tas ir apspriests gan KM, gan ministres birojā. Viņa uzsvēra, ka daudzas no revīzijā izceltajām tēmām ir tādas, kas jau iepriekš ir nonākušas ministrijas redzeslokā, ieskaitot vides pieejamību. Kultūras ministre vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas Kultūras akadēmija veikusi pētījumu par vides pieejamības jautājumiem kultūras institūcijās, kur viens no galvenajiem secinājumiem bija, ka daudz ko var izdarīt ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem. Viņasprāt, tas ir zināšanu un reizēm arī attieksmes jautājums.

"Mana pārliecība ir tāda, ka mums aktīvāk ir jāizmanto iespēja kapitālsabiedrībām deleģēt skaidrākus uzdevumus, kas ir cieši saistīts ar to, kas noteikts kultūrpolitikas stratēģijā, un vairāk jāliek lietā. Jāpiemetina, ka aizvadītie pieci gadu kultūras nozarē ir bijis tādas pārziemošanas laiks. Tas bija sarežģīts laiks. Sākotnēji bija Covid-19 pandēmija, kas ietekmēja pieejamību un iespēju strādāt, tad sekoja karšu Ukrainā. Tas rezultējās ar to, ka cilvēki negāja uz kultūras notikumiem un netērēja tam naudu," teica Logina.

Viņa norādīja, ka ziņojuma periodā trīs teātrī bijuši citās mājās un fiziskā pārbūves procesā. Logina uzsvēra, ka Valsts kontroles ziņojumā ir daudz analizējama un tam ir jāpieliek klāt papildus lietas, par kurām zina KM.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas PVD amatpersonām par sīkiem kukuļiem piespriež reālus un nosacītus cietumsodus

Ekonomisko lietu tiesa divām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) amatpersonām par korupciju piespriedusi reālus un nosacītus cietumsodus.

Kriminālziņas Ieceļot Latvijā liedz vairākiem Moldovas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem

Aizvadītajā diennaktī drošības apsvērumu dēļ ieceļošana Latvijā liegta četriem Moldovas, trīs Baltkrievijas un vienam Ukrainas pilsonim, aģentūru LETA informēja Valsts robežsardzē.

Kriminālziņas Itālija nosaka smagākus sodus par bīstamu autovadīšanu

Itālija pastiprina sodus par bīstamu autovadīšanu, lai samazinātu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kas pērn pārsniedza 3000 cilvēku dzīvības.

Kriminālziņas Par pārkāpumiem medībās šogad piemēroti naudas sodi 8090 eiro apmērā

Valsts meža dienests (VMD) par pārkāpumiem medībās šogad izskatījis 148 administratīvo pārkāpumu lietas un vainīgajām personām piemērojis naudas sodus kopumā 8090 eiro apmērā, aģentūrai LETA pastāstīja dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Lasiet arī

Sabiedrība Valsts kontrole: Rēzeknes budžetā pieļauti vairāki pārkāpumi

Rēzeknes pašvaldības 2023.gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

Sabiedrība Valsts kontrolieris Edgars Korčagins pērn nopelnījis 66 902.99 eiro (+VIDEO)

Amatpersonai Latvijas galvaspilsētā pieder divi dzīvokļi un zemes gabals.

Sabiedrība Saeima par valsts kontrolieri ieceļ Edgaru Korčaginu

Saeima šodien par valsts kontrolieri iecēla līdzšinējo Valsts kontroles padomes locekli un Revīzijas departamenta direktoru Edgaru Korčaginu.

Sabiedrība Koalīcija valsts kontroliera amatam izvirzījusi Korčagina kandidatūru

Koalīcijas politiķi valsts kontroliera amatam izvirzījuši Valsts kontroles (VK) padomes locekļa un VK Revīzijas departamenta direktora Edgara Korčagina kandidatūru.