Noskaidrots, cik daudz latviešu notiesāts par naida izraisīšanu pēdējos 5 gados

Saskaņā ar Valsts drošības dienesta (VDD) apkopoto informāciju no 2018. līdz 2022.gadam par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu uzsākti 32 kriminālprocesi.

No kriminālprocesu materiāliem neizrietēja, ka tajos identificēto personu darbības vai pašas šīs personas apdraudētu valsts drošību, tāpēc kriminālprocesi pēc piekritības izmeklēšanas organizēšanai nosūtīti Valsts policijai.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī Valsts policija Latvijā ir fiksējusi dažāda veida noziedzīgus nodarījumus un likumpārkāpumus, par kuriem kopumā no pagājušā gada 24.februāra līdz 24.augustam ir uzsākti 125 kriminālprocesi un 290 administratīvo pārkāpumu procesi, ir aktīvas 173 resoriskās pārbaudes. Lielākoties fiksētie likumpārkāpumi ir saistīti ar militāro agresiju un totalitāro režīmu slavinošu simbolu atainošanu, kā arī policija regulāri turpina fiksēt gadījumus, kas saistīti ar Ukrainas karogu zādzībām vai bojāšanām.

Eiropas Komisijas 2019.gadā Latvijai izteiktajās rekomendācijās darbībām pret rasismu un neiecietību aicināja policiju izveidot nodaļu, kuras uzdevums būtu nodrošināt saikni ar mazaizsargātām sabiedrības grupām, lai palielinātu uzticību policijai un risinātu jautājumus par nepietiekamu ziņošanu par rasistiski, homofobiski un transfobiski motivētiem naida noziegumiem.

Valsts policija, īstenojot strukturālo reformu, plāno ieviest prevencijas inspektorus, kuru darba pienākumos iespēju robežās ietilps sadarbība un darbs ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem, tai skaitā ar mazāk aizsargātajām grupām.

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale informēja, ka plāna mērķis ir veicināt rasisma un antisemītisma izpausmju mazināšanu Latvijā, īstenojot tajā noteiktos pasākumus saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām un ņemot vērā valsts budžetā plānoto finansējumu.

Plāna izstrādi koordinēja ar KM rīkojumu izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kurā strādāja Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Tiesībsarga biroja pārstāvji.

Tāpat darba grupā bija pārstāvji no Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts administrācijas skolas, Valsts izglītības satura centra, Valsts policijas, Latvijas Cilvēktiesību centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, biedrības "Patvērums "Drošā māja"", muzeja "Ebreji Latvijā", muzeja "Žaņa Lipkes memoriāls", kā arī Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes "Šamir".

Šajā plānā nav ietverti pasākumi antičigānisma un romu diskriminācijas mazināšanai. Tie ir ietverti Plānā romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.-2023.gadam.