Viņa norāda, ka Latvijas Universitātes Lībiešu institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju un Latvijas Nacionālo kultūras centru 2023.gadu izsludinājis par Lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma gadu, tāpēc arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Lielo dienu svinot, šogad īpaši izceltas būs senās lībiešu pavasara ritu tradīcijas, kuras vadīs Rīgas folkloras draugu kopa "Skandinieki".
Svētku gaitā tiks godināta saule, Zemes un Ūdens māte, gatavotas dzīvības rīkstes, modināti putni, veikti šūpoļu pušķošanas un vēršanas riti. Pie Vidzemes sētas tiks krāsotas olas, notiks olu kaujas un radošās darbnīcas bērniem, būs spēles un rotaļas, skanēs Lieldienu dziesmas, Valmieras etno kokļu grupa "Ilgõ" spēlēs kokles, bet Rīgas Danču klubs iegriezīs dančus.
Cepļa kalnā plkst.12.45 "Skandinieku" vadībā notiks putnu modināšanas rituāls. Putnu modināšana ir sena, tieši lībiešiem raksturīga tradīcija. Tā saistās ar Baltijas jūras somu mītiskajiem priekšstatiem par pasaules izcelšanos no ūdensputna olas, tāpēc putni ir izmantoti senajās rotās, piemēram, plaši pazīstami ir tā dēvētie "lībiešu putniņi" - piekariņi, kas atrodami arheoloģiskajos materiālos lībiešu savulaik apdzīvotajās vietās, putni redzami arī klinšu gleznojumos Karēlijā, Somijā un citviet.
Putnu modināšana, kas lībiešiem iezīmē gada sākumu un visa dzīvā atmošanos, ir šī senā mīta atbalss. Lībiešu tradīcija sakņojas tradicionālā uzskatā, ka gājputni rudenī neaizlido, bet ziemu pārlaiž jūras, upes vai ezera dibenā vai krastā, un pavasarī tie jāmodina, norāda Rimšēviča.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri