Kultūras ministrija sadarbībā ar Daugavpils pilsētas pašvaldību un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru organizē diskusiju "Domas brīvībai (ne) būt?", pieaicinot dažādu nozaru ekspertus un sabiedrības grupu pārstāvjus, lai konstruktīvās sarunās meklētu atbildes uz diskutablo jautājumu par radošās domas brīvības iespējām un robežām 21.gadsimta Latvijas kultūrtelpā un veicinātu izpratni par laikmetīgās mākslas daudzveidīgo izpausmes formu un demokrātisko vērtību līdzāspastāvēšanu.
Diskusijā piedalīsies Daugavpils domes un iedzīvotāju pārstāvji, zinātnieki, mākslinieki, juristi un katoļu baznīcas, kā arī Mākslas akadēmijas un Kultūras ministrijas pārstāvji. Diskusijai varēs sekot tiešsaistē Rotko centra "Facebook" lapā.
Diskusijas par to, vai Latvijā pastāv mākslas cenzūra, sabiedriskajā telpā notiek jau vairākus gadus, pauž Paegle. Poļu mākslinieka Artūra Žmijevska izstādes "Neredzamās zonas" reklāmas plakāts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (2017), LMA asociētā profesora Kristiana Brektes murālis "Veltījums Džemmai Skulmei" Rīgā, Akas ielā (2021), Sandera Raudsepa (Igaunija) mākslas darbi izstādē "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" Rotko centrā (2022) raisīja gan sabiedrības sašutumu un polemiku par mākslinieciskās brīvības izteiksmes formātiem.
Kā ziņots, pērnā gada izskaņā pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrs izņēma no ekspozīcijas trīs pirms mēneša atklātas igauņu keramiķa Raudsepa personālizstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" darbus - "Tauta ir aunu bars", "Juzy" un "Dicksus". Mākslinieks ciklā "Tavs alternatīvais Jēzus" dažādos veidos interpretēja krustu, tai skaitā izvietojot uz tā vīriešu fallus. Pēc izstādes atklāšanas mākslas centrs un Daugavpils dome bija saņēmuši virkni reliģisko konfesiju, dažādu kultūras biedrību un iedzīvotāju vēstuļu ar izstādes nosodījumu un aicinājumu ekspozīciju noņemt.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri