Atklās izstādi «Valodniekam Jānim Endzelīnam - 150»

2023.gads ir nozīmīgs gads ne tikai Latvijas filologu un baltistu, bet arī Latvijas akadēmiskajai saimei. Latviešu valodnieka, baltista un pedagoga Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas diena 22.februārī ir iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Īpašo notikumu ar Endzelīnam veltītu plašu izstādi atzīmēs arī LU Akadēmiskā bibliotēka.

Bibliotēka izstādē iepazīstinās gan ar Endzelīna biogrāfiju saistītajiem datiem - bērnība, skolas gaitas, studijas -, gan ar viņa daudzpusīgo zinātnisko darbību, īpašu uzmanību veltot valodnieka saistībai ar LU. Atspoguļojot Endzelīna darbību, izstādē tiks izmantoti LU Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļā un Misiņa bibliotēkā esošie dokumenti, rokraksti, vēstules, darbu manuskripti un pirmizdevumi, tulkojumi, fotogrāfijas un citi materiāli.

Ieskatu Endzelīna darbībā sniedz bibliotēkas fondos esošie Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas materiāli, kas tiks izmantoti, veidojot izstādi. Valodnieks piedalījās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs un Ortogrāfijas komisijas darbībā, izlokšņu materiālu vākšanā, bija Zinību komisijas Valodniecības nodaļas priekšnieks un Zinātņu komitejas priekšnieks.

Izstādē plaši būs atspoguļots Endzelīna Harkivas periods no 1909. līdz 1920.gadam, kad viņš strādāja Harkivas Universitātē par profesoru. Pēc paša Endzelīna atzinuma tas bija viņa radošās zinātniskās darbības uzplaukums.

Nozīmīgs Endzelīna dzīves posms aizsākās 1920.gadā, kad valodnieks, Latvijas Augstskolas aicināts, ieradās Latvijā un uzsāka darba gaitas jaundibinātajā augstskolā, kurā nostrādāja līdz 1950.gadam. Universitātē viņš izveidoja un vadīja Baltu filoloģijas nodaļu.

Mīlgrāve atzīmē, ka bagātīgs informācijas avots ir Latvijas Augstskolas Filoloģijas un filozofijas fakultātes Protokolu grāmata. Par viņa darbību LU liecības glabā studentu un kolēģu - Martas Grimmas, Mārtiņa Rāceņa, Ainas Karlsones - atmiņu un lekciju pieraksti, fotogrāfijas.

Pēc bibliotēkas pārstāves paustā, interesanta ir sarakste ar Endzelīna darba turpinātājiem, kuri savu darbību turpināja trimdā - Edīte Hauzenberga-Šturma, Velta Rūķe-Draviņa, Kārlis Draviņš. Saglabājušies arī materiāli par Jāņa Endzelīna dalību Filologu biedrībā, Latviešu folkloras krātuvē un Latviešu valodas krātuvē.

Liecības par valodnieka darbību LPSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūtā rodamas Martas Rudzītes, Rūdolfa Grabja, Pētera Kļaviņa, Sarmas Kļaviņas un citu valodnieku un laikabiedru saglabātajos materiālos. Izstādi, kas būs skatāma līdz 14.aprīlim, papildinās arī Endzelīna sarakste ar ievērojamiem Eiropas valodniekiem.