• Andrejs,
  • Andrievs,
  • Andris
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


Lūgs piešķirt finansējumu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkiem

Teksta izmērs Aa Aa
Izklaide
BB.LV 00:10, 30.09.2022

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) un Kultūras ministrija (KM) lūgs valdību piešķirt papildu finansējumu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku organizēšanai, vakar lēma Dziesmu un deju svētku padomes sēde.



Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova informēja, ka, strauji palielinoties izmaksām, provizoriskie aprēķini liecina, ka svētku kvalitatīvai norisei būs nepieciešams papildu finansējums. Patlaban valsts budžeta dotācija svētku rīkošanai ir 6,5 miljoni eiro. Organizatori no svētku ieņēmumiem plāno iekasēt 3,53 miljonus eiro. Taču provizoriskie aprēķini liecina, ka svētku kopējie izdevumi varētu sasniegt 15,58 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2018.gada svētku izmaksām, nākamā gada svētku rīkošana izmaksās vismaz 1,5 reizes dārgāk, prognozē organizatori.

Kā skaidroja Markova, lielākas izmaksas ir nepieciešamas svētku dalībnieku ēdināšanai, kam plānots atvēlēt 3,58 miljonus eiro. Trīsreizējai viena dalībnieka ēdināšanai plānoti 10 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa dienā. Izpilddirektore gan atzina, ka ēdinātāji šo summu uzskata par nepietiekamu. Nākamā lielākā izdevumu pozīcija ir paredzēta svētku dalībnieku izmitināšanai, kas sasniedz 1,16 miljonus eiro. Savukārt pasākumu norises vietu noma izmaksās 900 000 eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, ir būtisks sadārdzinājums. Dubultojušās arī "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" tiešraižu izmaksas.

Dalībnieku reģistrācijas sistēmu plānots izstrādāt par 0,5 miljoniem eiro, kas paredzēts kā ilgtermiņa ieguldījums, kas būs izmantojams arī nākamo svētku organizēšanai.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure rosināja valdībai ņemt vērā arī to, ka arī pašvaldībām būs lielāki izdevumi, lai dalībnieki sekmīgi sagatavotos svētkiem un nokļūtu tajos.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem saturiskajā ziņā ir jābūt izciliem un papildus nepieciešamais finansējums ir jāatrod, un nekādā gadījumā nav pieļaujams, ka tiktu samazināta svētku programma.

"Ne tikai tādēļ, ka dziesmusvētki ir viens no mūsu nācijas stūrakmeņiem, bet tādēļ, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, pēc gaidāmās smagās ziemas, šim notikumam ir milzīga nozīme. Un mums kopīgi ir jāatrod visi veidi, kā pārvarēt finansiālos un organizatoriskos izaicinājumus, neskarot svētku saturu un kvalitāti," uzsvēra Puntulis.

Šodien padomes sēdē panākta vienošanās, ka LNKC precizēs tāmes un pamatojumus, ko iesniegs KM, lai tā varētu vērsties valdībā pēc papildus nepieciešamā finansējuma.

Finanšu ministrijas pārstāve Karīna Ploka atgādināja, ka Dziesmu un deju svētku likumā noteikts, ka papildu finansējumu, kas nepieciešams svētku norisei, nodrošina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tādējādi finansējums svētkiem tiek nodrošināts pilnā apjomā.

Patlaban valstī darbojas 1605 amatiermākslas kolektīvi, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par 31 kolektīvu mazāk. Lai atbalstītu šo kolektīvu mākslinieciskos vadītājus, jau oktobrī naudas balvās viņiem sadalīs 1,5 miljonus eiro, informēja LNKC.

Dziesmu svētku galvenais akcents būs dziesmusvētku tradīcijas 150.gadskārta, kas iestrādāta arī svētku logo, ko izstrādājis "Kid Design".

Noslēguma koncerta "Kopā augšup" mākslinieciskās grupas vadītājs Romāns Vanags akcentēja, ka noslēguma koncertā ieskatīsies uz to, kas pa svētku tradīcijas 150 gadiem ir sakrāts pūrā. Viens no koncertā jaundarbiem būs komponista Jēkaba Jančevska melodija no filmas "Zeme, kas dzied", kas veltīta pirmajiem latviešu vispārīgajiem dziedāšanas svētkiem.

Kora koncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" viens no mākslinieciskajiem vadītājiem Kaspars Ādamsons informēja, ka koncertā būs divu jaundarbu pirmatskaņojumu - Valta Pūces un Zigmara Liepiņa opusi. Koncerts veidots kā trīsposmu opusu vija - tautasdziesmu apdares, oriģinālmūzika un visbeidzot - laikabiedru radītie darbi. "Vēlamies koru sniegumu piedāvāt skatītājiem a cappella, ja tas realizēsies, tas būs sengaidīts un unikāls notikums," piebilda Ādamsons.

Deju lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" programmu veido 32 dejas, no tām 13 ir godalgotas jaunrades dejas, sešas no Latvijas skatuviskās dejas Zelta fonda. Šoreiz deju lieluzvedumā būs arī pašu dejotāju un deju kolektīvu vadītāju izvēlētās dejas. Lieluzvedums ir iecerēts kā veltījums izziņas kārei un mūžīgās izaugsmes meklējumiem, dejās un stāstos atainojot dažādu laiku Latvijas apceļotāju pieredzēto, sajusto un secināto, viesojoties Latvijas novados, programmas ieceres ieskicēja lieluzveduma mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.

Pūtēju orķestru nozare ir trešais lielais valis, uz kura balstās Dziesmu un deju svētki. Koncerts "Spēlējam un svinam pāri laikiem Latvijā" ir iecerēts kā uzvedums, kā stāsts par latviešiem. "Ir svarīgi domāt par tradīciju un iezīmēt to, cik nozīmīgs ir pūtēju orķestru devums. Pēc koncerta esam iecerējuši pūtēju orķestru zaļumballi gan dalībniekiem, gan skatītājiem," stāstīja pūtēju orķestra koncerta režisore un koncepcijas autore Elīna Apsīte.

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā. Plānots, ka tajos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku un apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu.

Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti, tai skaitā vismaz trešdaļa ar biļetēm. Norises būs skatāmas daudzās vietās Rīgā - Mežaparka estrādē jeb Sidraba birzī, Daugavas stadionā, Arēnā Rīga, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, Hanzas peronā un Rīgas dievnamos.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Izklaide Otrdienas joku deva

Smejies vesels!

Izklaide Liepājas teātris ar izrādēm «Grimmi» un «YEN» viesosies Rīgā

Liepājas teātris nākamā gada februārī dosies uz Rīgu, lai skatītāji varētu noskatīties divus iestudējumus - "Grimmi", kurš jau guvis augstu profesionāļu atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī vienu no savām jaunākajām izrādēm "YEN", informēja Liepājas teātra literārā padomniece Zanda Borga.

Izklaide Zviedrijā atklās izstādi - Latvijas kolekcija

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar Malmes Mākslas muzeju Zviedrijā 2.decembrī atklās izstādi "Latvijas kolekcija", informēja LLMC pārstāve Terēze Šulca.

Izklaide Nacionālajā teātrī varēs apmeklēt Ditas Lūriņas veidotu koncertu

Latvijas Nacionālajā teātrī 8.decembrī izskanēs aktrises un režisores Ditas Lūriņas veidots koncerts "Spuldzēs aizdegts prieks", informēja teātris.

Lasiet arī

Sabiedrība Turpinās iztiesāt krimināllietu par tūrisma braucienu organizēšanu uz Krimu
Rīga, 30.nov., LETA. Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien plkst.11 turpinās skatīt krimināllietu par tūrisma braucienu organizēšanu uz Krimu pretēji Eiropas noteiktajām sankcijām, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Sabiedrība Notiks Jaunsardzes 30 gadu jubilejas svinības
Rīga, 30.nov., LETA. Par godu Jaunsardzes kustības pastāvēšanas 30. gadadienai, trešdien Jaunsardzes centrs rīko jubilejas svinīgo pasākumu, aģentūru LETA informēja centrs.
Sabiedrība EP uzklausīs kandidātus Eiropas Robežu apsardzes aģentūras izpilddirektora amatam
Rīga, 30.nov., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja šodien uzklausīs trīs kandidātus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras ("Frontex") izpilddirektora amatam, aģentūru LETA iepriekš informēja EP deputāts Ivars Ijabs (AP).