Lietuvā pērn par 63% pieaudzis kiberincidentu skaits

"Pieaugums nav saistīts ar paaugstinātu apdraudējuma līmeni, bet vairāk ar pieaugošo sabiedrības informētību un labāku izpratni par to, ka ir jāziņo par kiberincidentiem," secināts ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs (NKSC) pērn reģistrēja 3874 kiberincidentus salīdzinājumā ar 2378 tādiem incidentiem 2023.gadā, liecina Aizsardzības ministrijas kopā ar citām institūcijām sagatavotais dokuments.

Tajā pausts, ka lielākā daļa incidentu atzīti par maznozīmīgiem vai mēreniem, bet trīs ir uzskatāmi par nozīmīgiem.

Šie nozīmīgie incidenti bija saistīti ar ārvalstu atbalstītām grupām, kas uzlauza organizāciju tīklus, cenšoties sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, spiegošanu.

Kā liecina NKSC dati, visbiežāk kiberincidentus Lietuvā izraisa ļaunprātīga sociālā inženierija nolūkā iegūt sensitīvus datus. Tādi incidenti veidoja 59% no visiem pērn reģistrētajiem kiberincidentiem, kamēr 2023.gadā to īpatsvars bija 38%.

Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departaments norādīja, ka naidīgas informācijas aktivitātes, kas pērn tika vērstas pret valsti, visvairāk ietekmēja Krievijas kara Ukrainā turpināšanās.

Armija paziņoja, ka tādu draudu galvenais avots bija Krievijas un Baltkrievijas režīmu amatpersonas un šo valstu politiskā un militārā vadība, kā arī valsts kontrolētie mediji.

Ziņojumā norādīts, ka, turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, dezinformācijas centieni arvien vairāk tika vērsti uz Lietuvas atbalstu Ukrainai. Vēstījumos NATO attēlota kā agresīvs militārs bloks un Lietuva kā rusofobiska valsts. Ar Krieviju un Baltkrieviju saistīti naidīgi spēki arī centās diskreditēt Lietuvas aizsardzības centienus un mazināt Vācijas brigādes izvietošanas nozīmi.

Armija novēroja, ka pagājušajā gadā parādījās arī jauna tendence - baiļu kurināšana un iebiedēšana informācijas telpā. Salīdzinot ar 2023.gadu, jūtami palielinājies ziņojumu skaits par iespējamu Trešo pasaules karu vai kodolkonfliktu.

Tā sagaida, ka šogad informācijas spiediens saglabāsies augsts, un valsts kontrolēti vai valsts ietekmēti spēki turpinās centienus diskreditēt Lietuvas Bruņotos spēkus un NATO, kā arī izmantot vēstījumus, kuros vaino "kolektīvos Rietumus", lai attaisnotu savas darbības fiziskajā pasaulē.

Nacionālā kiberdrošības statusa ziņojums ir ikgadējs pārskats par kiberdrošības situāciju Lietuvā. To sagatavo Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NKSC, policiju, Valsts datu aizsardzības inspekciju, Sakaru regulēšanas iestādi un Lietuvas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas departamentu.