Zinātnieki ir izstrādājuši jaunu metodi, kā Marsu padarīt apdzīvojamu

Interesanti fakti
VS.LV 09:35, 09.08.2024 0

Pētījuma autori uzskata, ka Marsu padarīt viesmīlīgāku ir vieglāk, nekā varētu šķist, raksta Focus.

 

Ja izvēlas apmesties uz citas pasaules Saules sistēmā, Marss, iespējams, ir labākā izvēle. Šobrīd Sarkanā planēta ir auksts tuksnesis, bet pagātnē, kā liecina pētījumi, uz tās virsmas bija upes un ezeri ar šķidru ūdeni. Toreiz temperatūra bija daudz augstāka, kas ļāva ūdenim saglabāt šķidru formu. Žurnālā Science Advances publicētā pētījuma autori ierosina izmantot mākslīgi radītus putekļus, lai Marsu padarītu apdzīvojamu, raksta The Economist.

Gadu desmitiem zinātnieki un zinātniskās fantastikas rakstnieki ir pētījuši idejas, kas palīdzētu atgriezt Marsu tā siltākajā klimatā. Lai to panāktu, nepieciešams teraformēt Sarkano planētu, padarot to viesmīlīgāku Zemes iedzīvotājiem. Piedāvātās koncepcijas pamatā ir ideja, ka Marsa atmosfēru jāpiepilda ar milzīgu daudzumu siltumnīcefekta gāzu, lai paaugstinātu temperatūru un izkausētu pazemes ūdens ledu. Tika ierosināts izmantot arī kodolsprādzienus šim nolūkam.

Tomēr jaunā pētījuma autori piedāvā vienkāršāku metodi, kā padarīt Marsu siltāku, lai ražotu šķidru ūdeni un tuvinātu planētu tās pagātnes stāvoklim. Zinātnieki uzskata, ka atmosfēru jāpiepilda ar sarkaniem mākslīgi radītiem putekļiem. Tas ļautu Marsam uzkarst tik ļoti, ka lielākā daļa ūdens ledus zem virsmas izkustu. Šis process būtu īpaši efektīvs Marsa vasarās.

Putekļus veidotu no sīkiem metāla stieņiem, katrs apmēram deviņas miljondaļas no metra garš. Šis izmērs tika izvēlēts īpaši, jo tas nodrošina, ka putekļu daļiņas atstaro siltumu atpakaļ uz planētas virsmas, kas citādi izkļūtu kosmosā. Simulācijas liecina, ka piepildot Marsa atmosfēru ar 30 litriem putekļu sekundē, vidējā temperatūra uz Marsa varētu paaugstināties par 30 grādiem pēc Celsija vai vairāk.

Šī metode prasa milzīgu putekļu daudzumu. Pirms 19 gadiem citi zinātnieki ierosināja izmantot hlorfluorogļūdeņražus, spēcīgas siltumnīcefekta gāzes, ar līdzīgu mērķi. Tika secināts, ka nepieciešami simtiem miljonu tonnu šo gāzu, lai mainītu Marsa klimatu. Jaunā pētījuma autori apgalvo, ka viņu metode masu izteiksmē ir aptuveni 5000 reižu efektīvāka.

Zinātnieki uzskata, ka idejas par Marsa terraformēšanu vēl ir jāpilnveido, taču planētu noteikti var mainīt, un process ir vienkāršāks, nekā sākotnēji varētu šķist.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Interesanti fakti Naktī uz pirmdienu līs, vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss

Naktī uz pirmdienu līs, vietām gaidāmas stipras lietusgāzes un pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Interesanti fakti Eksperte: šogad Kanāriju salās latviešus gaida patīkami pārsteigumi (+VIDEO)

"Kūrorti ir tikai maza daļiņa no salu piedāvājuma, jo abu piekraste nudien ir kā krāšņš kaleidoskops!"

Interesanti fakti Elisons apdraud Maska pasaulē bagātākā cilvēka statusu

ASV tehnoloģiju kompānijas "Oracle" līdzdibinātājs Lerijs Elisons apdraud miljardiera Īlona Maska pasaulē bagātākā cilvēka statusu, liecina jaunākie pasaulē turīgāko cilvēku saraksti.

Lasiet arī

Interesanti fakti NASA plāno uz Mēness būvēt kodolreaktoru

ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) vadītājs Šons Dafijs otrdien apstiprinājis ziņas, ka tiek plānota kodolreaktora būve uz Mēness.

Interesanti fakti Oficiāli apstiprināts Baldonē atklātā asteroīda nosaukums «Liepāja»

Pirms septiņiem gadiem Baldones observatorijā atklātajam asteroīdam dots nosaukums "Liepāja", atzīmējot Liepājas dibināšanas četrsimtgadi, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātē (LU).

Interesanti fakti Dabas muzejs iegādājies 1863.gadā Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu

Latvijas Nacionālais dabas muzejs (LNDM) savas 180.jubilejas gadā interneta izsoļu vietnē "Ebay" iegādājies 1863.gadā Latvijā nokrituša meteorīta fragmentu, aģentūru LETA informēja muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Polīna Šķiņķe.