Pēdējo reizi šāds notikums notika 2013. gadā, un tas nozīmē, ka drīz pienāks zvaigznes aktivitātes maksimums.
Saules magnētiskais lauks drīz mainīsies. Šī parādība notiek aptuveni ik pēc 11 gadiem, un polaritātes maiņa nozīmē, ka Saule tuvojas savam maksimumam. Pēdējo reizi Saules magnētiskais lauks apgriezās 2013. gada beigās. Bet kas izraisa šo notikumu un kādu ietekmi tas varētu atstāt uz Zemi? Par to raksta "Space".
Saules aktivitāte
Saules aktivitātes 11 gadu ciklu nosaka Saules magnētiskais lauks, ko raksturo saules plankumu parādīšanās biežums un intensitāte uz zvaigznes virsmas. Saules aktivitātes maksimumu šajā ciklā sauc par Saules maksimumu, un pašreizējie aprēķini paredz, ka tas ilgs no 2024. gada beigām līdz 2026. gada sākumam. Taču ir vēl viens ļoti nozīmīgs cikls – Heila cikls, kas ilgst 22 gadus, kura laikā Saules magnētiskais lauks maina virzienu un pēc tam atgriežas sākotnējā stāvoklī.
Saskaņā ar astrofiziķa Raiena Frenča teikto, Saules minimuma, tas ir, zemas Saules aktivitātes, laikā zvaigznes magnētiskajam laukam ir viens ziemeļu un viens dienvidu pols, tāpat kā Zemes magnētiskajam laukam. Taču, tuvojoties Saules maksimumam, Saules magnētiskais lauks kļūst sarežģītāks, un nav skaidras ziemeļu un dienvidu polu atdalīšanas. Līdz brīdim, kad Saules maksimums iet garām un iestājas Saules minimums, Saulei atkal ir divi magnētiskie stabi, kaut arī ar apgrieztu polaritāti.
Gaidāmā polaritātes maiņa notiks no ziemeļu uz dienvidu magnētisko lauku ziemeļu puslodē un otrādi dienvidu puslodē. Tas radītu magnētiskā lauka orientāciju, kas ir līdzīga Zemei, kas arī ir vērsta uz dienvidiem ziemeļu puslodē, skaidro Frenčs.
Polaritātes maiņas iemesli
Magnētiskā lauka maiņu izraisa saules plankumi, kas ir ļoti magnetizēti apgabali uz Saules virsmas, kuros notiek saules uzliesmojumi un koronālās masas izmešana jeb plazmas izmešana. Tā kā saules plankumi parādās tuvu ekvatoram, tiem būs orientācija, kas atbilst vecajam magnētiskajam laukam, savukārt saules plankumiem, kas atrodas tuvāk poliem, būs magnētiskais lauks, kas atbilst gaidāmā magnētiskā lauka orientācijai. Pēc fiziķa Toda Hoksema domām, magnētiskais lauks no aktīvajiem reģioniem virzās uz poliem un galu galā izraisa apvērsumu. Bet precīzs šīs polaritātes maiņas iemesls joprojām ir noslēpums.
Cik ātri mainās magnētiskais lauks?
Zinātnieki noteikti zina, ka Saules magnētiskā lauka maiņa nenotiek uzreiz. Tā ir pakāpeniska pāreja no dipola (lauka ar diviem poliem) uz sarežģītu magnētisko lauku. Tas nozīmē, ka nav konkrēta brīža, kad saules magnētiskie stabi apgrieztos. Pilnīgai apvēršanai parasti ir vajadzīgs gads vai divi, taču šis laiks var atšķirties. Lai gan tas var izklausīties ļoti biedējoši, tas nenozīmē apokalipsi uz Zemes. Taču dažas polaritātes maiņas blakusparādības joprojām būs jūtamas uz mūsu planētas.
Kā Saules magnētiskā lauka maiņa ietekmē Zemi?
Saule pēdējā laikā ir bijusi ļoti aktīva, un ir notikuši daudzi uzliesmojumi un koronālās masas izmešana, kā rezultātā uz Zemes ir ģeomagnētiskas vētras. Taču šāda darbība nav tiešs polaritātes maiņas cēlonis. Visticamāk, šīs lietas mēdz notikt vienlaicīgi, norāda zinātnieki. Pēc Frenča domām, kosmosa laikapstākļi parasti ir ekstrēmākie saules maksimuma laikā, kad arī Saules magnētiskais lauks ir vissarežģītākais.
Viena magnētiskā lauka maiņas blakusparādība var palīdzēt aizsargāt Zemi no galaktikas kosmiskajiem stariem. Tās ir augstas enerģijas subatomiskās daļiņas, kas pārvietojas tuvu gaismas ātrumam un var sabojāt kosmosa kuģi un kaitēt astronautiem. Kad mainās Saules magnētiskais lauks, tas uzlabojas magnētiskais barjers, kas stiepjas miljardu kilometru attālumā no zvaigznes.