Rīgā un Tallinā izmantoja mirušo piemiņu savas identitātes veidošanā.
Šomēnes iznākusī Gustava Strengas monogrāfija "Remembering the Dead: Collective memory and commemoration in late medieval Livonia" ("Atceroties mirušos. Kolektīvā atmiņa un piemiņa vēlo viduslaiku Livonijā") parāda kolektīvās atmiņas nozīmi Livonijas (mūsdienu Igaunijas un Latvijas) sabiedrībā vēlajos viduslaikos.
Tā analizē, kā kolektīvās atmiņas forma - mirušo piemiņa - palīdzēja dažādām grupām atcerēties savu pagātni, veidot un nostiprināt identitāti, kā arī veidot sociālās attiecības. Grāmata atklāj kāda bija Livonijas pirmos bīskapu: Meinarda, Bertolda un Alberta piemiņas nozīme Livonijas baznīcas identitātē 15.gadsimtā.
Tāpat grāmata apraksta kā Vācu ordenis Livonijā un citur Eiropā vēlajos viduslaikos atcerējās 13.gadsimta cīņas ar pagāniem un tajās kritušos brāļus. Monogrāfijā var arī uzzināt to kāda nozīme bija mirušo piemiņai Vācu ordeņa un Rīgas arhibīskapu konfliktos 15.gadsimtā un kā Cisterciešu ordeņa mūķenes Livonijā pieminēja mirušos. Būtiska vieta grāmatā atvēlēta mirušo piemiņai vēlo viduslaiku Rīgas un Tallinas ģildēs un brālībās.
Monogrāfijā var lasīt kā Melngalvju brālībās Rīgā un Tallinā izmantoja mirušo piemiņu savas identitātes veidošanā. Tāpat autors analizē to kā nesēju brālības Rīgā, kurās lielākā daļa biedru bija vietējās izcelsmes, pieminēja savus mirušos un kā šo brālību statusu ietekmēja tas, ka tās pieminēja mirušos rātskungus. Monogrāfijas pēdējā nodaļa apraksta to kā Reformācija mainīja mirušo piemiņu Livonijā 16.gadsimta sākumā.
Monogrāfija jau ir starptautiski novērtēta. Pēc Oksfordas Universitātes Jēzus koledžas profesora Deivids Davreja (D’Avray) domām "šī nozīmīgā grāmata iedveš jaunu elpu vienā no auglīgākajām iepriekšējās paaudzes pētniecības virzieniem - dzīvo un mirušo kopienas pētniecībā viduslaikos." Tartu Universitātes profesors Anti Selarts uzskata, ka: "Gustava Strengas aizraujošajā grāmatā sniegts panorāmas skats uz mirušo piemiņu viduslaiku Livonijā. Tas nav tikai kārtējais darbs plašajā viduslaiku piemiņas pētniecības jomā, bet gan ieskats sarežģītas, multikulturālas sabiedrības pastāvēšanā laikā no krusta kariem līdz Reformācijai, kur mirušo piemiņa bija īpaša loma sabiedrības saliedētības nodrošināšanā."
Grāmata ir iznākusi apgāda Brepols sērijā Memoria and Remembrance practices. To var iegādāties, bet tā tuvākajā laikā būs lasāma arī brīvpieejā. Grāmata izdota ar Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (Association for the Advancement of Baltic Studies) un Greifsvaldes Universitātes atbalstu.