Zemu cenu jūlijā palīdzēja noturēt arī vasarai neparasti augstais hidroenerģijas ražošanas pieaugums.
Jūlijā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Latvijā bija vidēji 4,6 centi par kWh - par 7% vairāk nekā jūnijā, taču ievērojami zemāka nekā pirms gada, kad tā sasniedza 9,8 centus par kWh. Kā liecina apkopotā informācija, 53% cenas starpība skaidrojama ar Estlink 2 (Igaunija-Somija) starpsavienojuma darbības atjaunošanu un sezonai neraksturīgu hidroelektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijā.
Viens no galvenajiem faktoriem, kas šogad palīdzēja noturēt elektroenerģijas vidējo cenu zemāku nekā pērnā gada jūlijā, bija Estlink 2 starpsavienojuma darbības atjaunošana, kas nodrošināja lielāku lētas elektroenerģijas importu no Ziemeļvalstīm. Tā rezultātā jūlijā Latvijā elektroenerģijas cena bija tāda pati kā Somijā gandrīz 20% laika. Pagājušā gada vasarā cena bija ievērojami augstāka tieši starpsavienojuma dīkstāves dēļ, kas ierobežoja piegādes Baltijas reģionam, un nācās izmantot dārgāku fosilajās stacijās ražoto elektroenerģiju.
Vidēji zemu cenu jūlijā palīdzēja noturēt arī vasarai neparasti augstais hidroelektroenerģijas ražošanas pieaugums, nodrošinot apmēram pusi no Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma un 14% no kopējā Baltijas reģiona pieprasījuma. Vienlaikus liela loma bija arī saules enerģijas ražošanai visā Baltijā. Diennakts gaišanā laikā Baltijas valstīs ģenerētā saules enerģija jūnijā un jūlijā kopumā 448 stundas jeb gandrīz trešdaļu vasaras līdz šim nodrošināja cenu, kas zemāka par 1 centu par kWh. Šāda cena bijusi trīsreiz biežāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Jūlijā saules enerģija nodrošināja vairāk nekā piekto daļu jeb 22% no visa Baltijas elektroenerģijas patēriņa.
"Raugoties uz augustu, elektroenerģijas cenas joprojām būs cieši saistītas ar atjaunīgo energoresursu ražošanas apjomiem. Taču vairāki faktori varētu radīt spiedienu uz cenu pieaugumu. Neparasti lielā Latvijas HES hidro izstrāde, kas šovasar bijusi krietni augstāka par normu, rada papildus nenoteiktību. Vienlaikus pārvades sastrēgumi Zviedrijas-Norvēģijas tīklā var ierobežot lētas Ziemeļvalstu hidroenerģijas importu caur NordBalt un Eslink starpsavienojumiem," norāda analītiķis Romāns Tjurins.
Tāpat R.Tjurins prognozē, ka augustā, turpinoties mainīgiem laikapstākļiem, saulainās dienās saules ģenerācija palīdzēs noturēt dienas cenu zemu, taču mākoņainos periodos pieaugs nepieciešamība pēc dārgākas fosilās elektroenerģijas ražošanas Latvijā un Lietuvā. Savukārt vakara cenas būs atkarīgas no vēja stipruma un arī importa apjomiem no Ziemeļvalstīm. Lai gan vasara turpinās un saulainas, mēreni vējainas dienas joprojām ļaus atjaunīgajiem resursiem dominēt, augustā varētu būt nedaudz lielāka loma dārgākai fosilajai ražošanai un importam cenu noteikšanā.