Pārkrauto naftas produktu apjoms Ventspils ostā pieaudzis par 66,5% (+VIDEO)

2025.gada pirmajā pusgadā Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 4,48 miljonus tonnu kravu, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā. Kravu apjoms šogad pieaudzis visos trīs lielākajos segmentos - naftas produktu, akmeņogļu un ar prāmjiem pārvadātajās (Ro-Ro) kravās.

Puse no visām kravām (2,4 miljoni tonnu), kā arī lielākais pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, bija lejamkravu grupā - pārkrauto naftas produktu apjoms pieaudzis par 66,5%. Otrajā vietā pēc apjoma ir Ro-Ro kravas - 808 tūkstoši tonnu sešos mēnešos, kas ir palielinājums par 20,6%. Šogad aktīvāka bijusi arī Kazahstānas akmeņogļu pārkraušana - 656 tūkstoši tonnu, kas ir par 22,7% vairāk nekā pirms gada.

Ventspils ostā strādājošie termināļi pārkrāvuši arī dažādus koksnes (granulas, šķelda, kokmateriāli) un lauksaimniecības (biodīzeli, palmu un saulespuķu eļļas, labību, iesalu, rapša un kliju granulas, zirņus u.c.) produktus, šķidro ķīmiju, kūdru un vēl citas kravas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājusies koksnes un lauksaimniecības produktu pārkraušana, kā arī ieviesto sankciju dēļ pilnībā apstājusies mangāna rūdas pārkraušana.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka pienākumu izpildītājs Igors Udodovs uzsver: "Vēsturiski Ventspils osta veidota par lielo fosilo energoresursu kravu ostu - ar jaudīgiem termināļiem apjomīgai naftas produktu un akmeņogļu pārkraušanai. Jebkādas ģeopolitiskas svārstības šo kravu tranzītā izteikti ietekmē tieši Ventspils ostu. Ir gandarījums, ka atsevišķiem termināļiem ir izdevies pārstrukturizēt darbības modeli, vēsturiskā Austrumu - Rietumu tranzīta vietā nodrošinot kravas ievešanu ar kuģi, uzglabāšanu, apstrādi un izvešanu ar kuģi. Vienlaikus šobrīd turpinām virzību, lai Ventspils osta varētu paplašināt tvērumu no vēsturiskā fosilās enerģijas tranzīta koncepta uz enerģijas ostas konceptu, ar lielu uzsvaru uz atjaunīgajiem energoresursiem plašā šī vārda izpratnē. Tieši šobrīd fokusā ir negabarīta kravu loģistikas koridora attīstība no Ventspils, kas būs nozīmīgs ķēdes posms Baltijas valstu vēja parku attīstībā."

Ventspils brīvosta ir otra lielākā Latvijas osta pēc termināļos pārkrauto kravu apjoma un viens no lielākajiem industriālajiem centriem Latvijā. Pēc saražotās produkcijas apjoma Ventspils 2024.gadā ierindojās trešajā vietā starp Latvijas lielajām pilsētām, bet pēc saražotā un eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ieņēma pirmo vietu, būtiski apsteidzot citas pilsētas.