"Stratēģiska un mērķtiecīga ieviešana palīdzēs stiprināt konkurētspēju".
Mākslīgo intelektu izmanto 27% Latvijas uzņēmumu, visbiežāk pielietojot to tādās jomās kā mārketings, datu analīze un atskaišu sagatavošana, kā arī klientu apkalpošana, liecina Latvijā veikta aptauja. Baltijas valstu vidū izteikta līdere mākslīgā intelekta izmantošanā ir Igaunija – kamēr Latvijā un Lietuvā to izmanto nepilna trešdaļa uzņēmumu, tikmēr Igaunijā vairāk par pusi jeb 54%.
Aptaujas rezultāti rāda, ka mākslīgo intelektu Latvijā izmanto salīdzinoši maz uzņēmumu un tikai atsevišķu funkciju nodrošināšanā – mārketingā, datu analīzē, klientu apkalpošanā un pārdošanā. Tikmēr, piemēram, grāmatvedībā, loģistikā un finanšu jomā uzņēmumi mākslīgā intelekta iespējas izmanto ļoti reti.
“Mākslīgā intelekta potenciāls ir ievērojams – tas sniedz iespējas gan vienkāršu uzdevumu automatizācijā, gan sarežģītu biznesa izaicinājumu risināšanā. Arī mēs šobrīd lielu uzmanību veltām mākslīgā intelekta risinājumiem, lai tie kļūtu par efektīvu atbalstu ikdienas darbā, un mērķtiecīgi ieguldām darbinieku izglītībā, apmācot kolēģus par mākslīgā intelekta rīku iespējām un iedrošinot tos aktīvi pielietot,” stāsta banku eksperts Elmārs Prikšāns.
Viņaprāt, uzņēmumiem ir būtiski proaktīvi identificēt jomas, kurās mākslīgais intelekts var veicināt inovācijas visā organizācijas struktūrā. “Stratēģiska un mērķtiecīga mākslīgā intelekta ieviešana palīdzēs stiprināt uzņēmuma konkurētspēju, optimizēt operatīvās darbības un uzlabot klientu pieredzi,” uzsver E. Prikšāns.
Visbiežāk izmanto informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu nozarēs
Aptaujas rezultāti norāda uz atšķirīgu mākslīgā intelekta lietojumu dažādās nozarēs. Ir vērojamas noteiktas tendences, ka mākslīgais intelekts biežāk tiek izmantots informācijas tehnoloģiju, pakalpojumu un klientu apkalpošanas nozarēs, veselības aprūpē un tirdzniecībā, tikmēr tādās nozarēs kā transports, loģistika un lauksaimniecība mākslīgo intelektu pielieto reti.
Lai gan varētu šķist, ka ir nozares, kurās mākslīgais intelekts nav izmantojams, tomēr tas var sniegt daudz vērtīgu ieguvumu arī tiem uzņēmumiem, kas šobrīd mākslīgo intelektu izmanto visretāk. Pasaules prakse rāda, ka, piemēram, lauksaimniecībā mākslīgā intelekta izmantošana var palīdzēt paātrināt pāreju uz atjaunojošu lauksaimniecību – to var izmantot, sākot ar augsnes mitruma līmeņa vai kaitēkļu monitoringa un ražas plānošanas, līdz risku pārvaldībai un finanšu plānošanai. Savukārt loģistikas uzņēmumos mākslīgais intelekts var noderēt, piemēram, maršrutu optimizācijā, noliktavu darba automatizācijā un pat CO2 izmešu samazināšanā.
Igaunijas uzņēmēji izmanto aktīvāk
Salīdzinot visu trīs Baltijas valstu datus, redzams, ka mākslīgo intelektu ievērojami vairāk izmanto Igaunijas uzņēmēji – vairāk nekā puse jeb 54% aptaujāto. Tikmēr Latvijā un Lietuvā to izmanto tikai nedaudz vairāk par ceturtdaļu jeb 27% uzņēmēju.
Visās Baltijas valstīs uzņēmumi mākslīgo intelektu visvairāk izmanto mārketingā – it īpaši Latvijā, kur 39% aptaujāto uzņēmēju norādīja, ka mārketinga mērķiem mākslīgo intelektu izmanto regulāri, un vēl tikpat daudzi to izmanto reizēm. Tikmēr Igaunijā to regulāri izmanto 23%, bet Lietuvā – 22% uzņēmēju.
“Aptauja liecina, ka mārketinga komandas bieži ir pirmās, kas uzņēmumos ķeras pie mākslīgā intelekta iespēju izmantošanas, taču potenciāls ir daudz plašāks. Mākslīgā intelekta patiesais spēks slēpjas tā daudzpusībā un iespējā pielāgot risinājumus pat ļoti šauriem un specifiskiem, tikai konkrētai nozarei vai uzņēmumam raksturīgiem uzdevumiem. Tāpēc ieguvēji būs tie uzņēmumi, kas mākslīgā intelekta ieviešanā skatīsies tālāk par acīmredzamo un meklēs iespējas, kā maksimāli izmantot to savā labā,” norāda E. Prikšāns.