ASV atteiksies no viena centa monētām

ASV Finanšu ministrija norādīja, ka pēdējā laikā viena centa monētu izgatavošanas izmaksas ir būtiski pieaugušas, un pērn tās palielinājās par 20%.

Aplēses liecina, ka mazākā nomināla monētu izgatavošanas izbeigšana tūlītēji ļaus ietaupīt 56 miljonus dolāru (49,5 miljoni eiro) materiālu izmaksās, atklāja kāda Finanšu ministrijas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, jo nav pilnvarota runāt ar medijiem.

Viena penija izgatavošanas izmaksas tuvojas četriem centiem. Ieceres atbalstītāji atteikties no centa monētām norāda, ka izmaksas ir lielas, taču maza nomināla monētas tiek salīdzinoši reti lietotas. Savukārt penija aizstāvji pauž pārliecību, ka monēta esot noderīga labdarības ziedojumu vākšanā, turklāt piecu dolāra centu monētas izmaksas ir vēl augstākas un sasniedz gandrīz 14 centus.

Pašlaik ASV apgrozībā ir ap 114 miljardiem viena centa monētu.

Viena centa monēta bija viena no pirmajām, kuru ASV Naudas kaltuvē izgatavoja pēc tās dibināšanas 1792.gadā. Dati liecina, ka pērn Naudas kaltuve izgatavoja 3,2 miljardus viena centa monētu, kas ir vairāk nekā puse no visām pagājušajā gadā izgatavotajām monētām.

Kongresā, kas nosaka ASV valūtas specifikāciju, piemēram, izmēru un metālu saturu, iepriekš nav izdevies likumā nostiprināt atteikšanos no viena centa monētas, taču šogad izskatīšanai iesniegti divi likumprojekti, kurus kopā izstrādājuši abu partiju pārstāvji, nolūkā izbeigt peniju izgatavošanu.

Eksperti norāda, ka, Kongresam lemjot par atteikšanos no viena centa monētām, ir jālemj par prasību noapaļot cenas, kas nozīmētu, ka vairs nebūtu pieprasījuma pēc maza nomināla monētām.

Arī eirozonā notiek diskusijas par maza nomināla monētu lietderīgumu un izmaksu samērīgumu. Igaunijā no 1.janvāra ir ieviests pirkuma summas noapaļošanas noteikums, ja tiek maksāts skaidrā naudā, savukārt Lietuvā tāds noteikums spēkā stājās šomēnes. Līdzīgi noteikumi ir vēl vairākās eirozonas valstīs nolūkā samazināt maza nomināla monētu apgrozību.