Atkritumu šķirošana Vidzemē: 175 000 iedzīvotāju ir 21 ekolaukums (+VIDEO)

"Ikviens vēlas strādāt, piemēram, Rīgā, kur ir liels iedzīvotāju blīvums, nevis Latvijas reģionos, kur uz kvadrātkilometru ir tikai 12 cilvēki", - pauž Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, -Tāda vidēji ir mūsu darbības teritorija. Šāda publiskā un privātā kapitāla līdzāspastāvēšana ir normāla prakse visā Eiropā un pasaulē.

Pašvaldības likumīgā ceļā var izvēlēties - vai nu pašas veidot apsaimniekošanas uzņēmumu, vai rīkot iepirkumus. Ja tiek rīkots iepirkums, svarīgi ir precīzi definēt, ko vēlamies iepirkt. Jāņem vērā arī tas, ka, ja uzņēmums ir ar vietējo kapitālu, tad peļņa paliek Latvijā. Savukārt, ja tas ir ārvalstu uzņēmums, visa peļņa diemžēl aizplūst uz ārzemēm. Mūsu gadījumā visa peļņa tiek reinvestēta attīstībā. Piemēram, Vidzemē esam izveidojuši plašu atkritumu šķirošanas infrastruktūru - uz 175 000 iedzīvotāju ir 21 ekolaukums. Rīgā, cik zināms, tagad ir izveidots tikai trešais. Mūsu gadījumā no mūsu īpašnieka, pašvaldībām, ir izvirzītas detalizētas prasības, kas mums ir jāpaveic un jāizdara atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidē ik vienā mūsu darbības novadā.

Tajā pašā laikā mēs saprotam arī privāto kapitālu, jo iedzīvotāju skaits samazinās, Latvijas tirgus ir neliels, tāpēc interese par šo sektoru un teritorijām pieaug. Tā ir normāla tirgus situācija".

"Mēs vienmēr esam darbojušies pašvaldību teritorijās, kuras ir mūsu īpašnieki, ja viņas to ir vēlējušās. Ja pašvaldība ir vēlējusies rīkot iepirkumu, tad viņi to ir darījuši. Tāds piemērs ir bijusi Balvu pašvaldība. Šobrīd Siguldas pašvaldība ir tajā posmā, kur pakalpojumus nodrošinām gan mēs, gan cesijā nodots uzņēmums, gan iepirkuma uzvarētājs. Viņi izmēģina visus trīs variantus, un tieši viņi vislabāk varēs pateikt, kurš variants iedzīvotājiem ir vispatīkamākais, labākais un sniedz vislabāko rezultātu. Madonā, kura arī ir mūsu īpašniece, mēs šobrīd nestrādājam - viņiem ir savs operators. Katra pašvaldība izvēlas sev piemērotāko variantu", - tā Kukainis.

"Šķiet, ka mēs šobrīd esam vienīgie Latvijā, kas rīko izsoles otrreiz izmantojamo materiālu pārdošanai. Visu otrreiz izmantojamo materiālu mēs pārdodam ražotāju atbildības sistēmā. Problēma, ko minēju ar pārstrādi, ir tā, ka mēs šeit Latvijā uz vietas salīdzinoši maz pārstrādājam, bet ļoti daudz materiālus izvedam uz citām valstīm pārstrādei - stiklu, kartonu. PET mēs pārstrādājam pārslās, bet arī neražojam gatavu produktu. Mūsu ideja ir, ka šeit, Latvijā, no otrreizējiem materiāliem, atkritumiem varētu radīt jaunus produktus. Piemēram, iepriekšējā hakatonā bija ideja no tekstila izgatavot akustiskos paneļus. Mēs cenšamies ar sadarbības partneriem šādas idejas atbalstīt, lai tās īstenotu tepat Latvijā. Tā varētu radīt augstāku pievienoto vērtību valstī.

2035.gadā sasniegt ES mērķi visai nozarei būs liels izaicinājums - ir palikuši tikai desmit gadi. Mēs poligonos no visas atkritumu plūsmas noglabājam apmēram 45%. Lielākā problēma ir tajā, ka iepakojums joprojām bieži tiek veidots no savienojumiem un plastmasas kombinācijām, kurām vēl nav atrasta pārstrādes metode. Iepakošanas industrija ir divus trīs soļus priekšā pārstrādes nozarei, viņi domā par to, lai būtu ērtāk, pievilcīgāk patērētājam, bet ne vienmēr par to, kā materiālu vēlāk pārstrādāt. Šie dažādie plastmasu savienojumi veido lielus apjomus, kas šobrīd tiek noglabāti Latvijas poligonos. Tā ir problēma, kas var traucēt sasniegt 2035.gada mērķus. Tāpēc arī tiek runāts par atkritumu reģenerāciju. Šobrīd atkritumu glabāšanai tiek piemērots dabas resursu nodoklis. Mēs pērkam dārgu enerģiju un maksājam divreiz - kā iedzīvotāji dabas resursu nodokli - par to, ka neko nedarām ar atkritumiem, un vēl pērkam dārgu enerģiju. Mēs tajā neiesaistāmies, bet zinām, ka atkritumu reģenerācijai Latvijā ir vairākas iniciatīvas. Visattīstītākais projekts šobrīd ir Ventspilī, bet arī Rīgā notiek plašas publiskas diskusijas, kurām mēs sekojam līdzi un esam lietas kursā".