Pašlaik nav redzams, ka pēc valsts lēmuma no šā gada samazināt sociālās iemaksas pensiju otrajā līmenī no 6% līdz 5%, būtu palielinājušies cita veida Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi vecuma pensijai, intervijā aģentūrai LETA sacīja bankas "Citadele" galvenais ekonomists un ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Viņš atzina, ka kopumā tikai aptuveni 20% iedzīvotāju regulāri veic uzkrājumus pensiju trešajā līmenī, un uzkrājumu apjoms ir gandrīz 10 reizes mazāks nekā otrajā līmenī - ap 900 miljoniem eiro.
"Tas sistēmiski nav pietiekami, cilvēkiem pensijai būtu jāatliek vairāk. Daudzi saka, ka tā vietā iegulda nekustamajos īpašumos vai kādos citos aktīvos, un tā arī var darīt, bet kopumā iedzīvotājiem ir jāveicina apziņa, ka ar pensiju pirmo un otro līmeni nepietiks, lai pensionējoties nodrošinātu labu labklājības līmeni, jo daudzi par to vispār nedomā un neiedziļinās. Vienā vai otrā veidā brīvprātīgi uzkrājumi iedzīvotājiem tāpat ir jāveic," uzsvēra Purgailis.
Viņš pieļāva, ka viens no iemesliem, kādēļ nav redzama papildu uzkrājumu veidošana, ir tas, ka ar citu valsts lēmumu ilgtermiņa uzkrājumu veicēji Latvijā tika "papildus sodīti", no 20% līdz 25,5% palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi par kapitāla pieaugumu. Turklāt tas attiecas arī uz uzkrājumiem, kas veidoti iepriekšējos gados.
Tāpat viņš norādīja, lai gan lēmums par iemaksu samazināšanu pensiju otrajā līmenī līdz 5% ir pieņemts uz laiku līdz 2029.gadam, ir pamatotas bažas, ka tas tiks pagarināts.
"Bažas ir tādēļ, ka pašlaik nav skaidra plāna, kā un uz kā rēķina iemaksas otrajā pensiju līmenī tiks atjaunotas. Droši vien, ka valdības klusā cerība, pieņemot šo lēmumu, bija, ka pēc četriem gadiem vairs nevajadzēs tik lielus izdevumus aizsardzībai un tad varēs iemaksu apjomu atjaunot. Cerības, visticamāk, nepiepildīsies un būs līdzīgi, kā bija finanšu krīzē, kad 2008.gadā bija sasniegts 8% sociālo iemaksu slieksnis otrajā pensiju līmenī un no 2009.gada to samazināja līdz 2% arī ar solījumu, ka tas ir īstermiņa pasākums, lai nodrošinātu papildu līdzekļus valsts budžetā. Realitātē 2% iemaksu saglabājās līdz 2012.gadam, pēc tam tās pakāpeniski kāpināja līdz 6%, bet 8% tā arī nekad neatgriezās. Tagad atkal esam pie 5%," sacīja Purgailis.
Viņš arī norādīja, ka viena procentpunkta starpība iemaksām pensiju otrajā līmenī uzliek ļoti lielu slogu pensiju pirmajam līmenim nākotnē.
"Ja pirmajā līmenī mēs turpinām pensijas indeksēt tāpat kā līdz šim, par ko valdība lielījās, ka indeksācija ir bijusi daudz izdevīgāka, nekā finanšu tirgus dotie rezultāti otrajā pensiju līmenī, tad nākotnē par gandrīz 1,5% no tā brīža IKP būs lielāks slogs uz izmaksājamām pensijām. Tad atkal būs jādomā, kur dabūt līdzekļus, lai pensionāriem samaksātu pensijas, un atkal būs vai nu jāceļ nodokļi, vai jāmazina citi izdevumi. Šis lēmums mazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī no 6% līdz 5% uzliek lielu problēmu nākotnes valdībām," pauda "CBL Asset Management" vadītājs.
Viņš tomēr nepiekrita viedoklim, ka līdz ar visām izmaiņām pensiju otrais līmenis ir zaudējis nozīmi, kāda tam bija, īstenojot Latvijas pensiju sistēmas reformu un ieviešot trīs pensijas līmeņus. Purgailis norādīja, ka otrais līmenis jebkurā gadījumā būs būtiska daļa no pensijas tiem, kas sāks pensionēties pēc 15 gadiem un turpmāk, jo tas veidos 15-20% no pensijas un šis apjoms nebūs jāfinansē no tā brīža valsts budžeta.