Prognoze: gada sākumā inflācija Latvijā turēsies ap 3% atzīmi (+VIDEO)

Decembrī Latvijas patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%. Kā bija gaidāms, gada inflācija veica strauju lēcienu no 2,2% novembrī līdz 3,3% decembrī, ziņo ekonomists Dainis Gašpuitis.

Joprojām inflāciju vēl no augstāka līmeņa sasniegšanas notur zemākas enerģijas cenas, kamēr pārējos segmentos cenu pieaugums atšķirīgos tempos turpinās. Īpaši jutīgs ir pārtikas cenu pieaugums, kas veido gandrīz pusi decembrī veidotās inflācijas. Lielāko daļu 2024.gada inflācija svārstījās ap 1% atzīmi un pamazām, uz gada beigām, zūdot enerģijas cenu krituma ietekmei, arvien izteiktāk sāk uzrādāties cenu līmeņa kāpums citās grupās. Janvārī un arī vēlākos mēnešos inflāciju pastiprinās nodokļu pieaugums. Tādēļ gada sākumā inflācija turēsies ap 3% atzīmi un tad nedaudz norims. Tomēr kāpums šogad būs straujāks par pērn novēroto un vairumā mēnešu tā turēsies nedaudz virs 2%.

Lai arī darba algas pieaugums joprojām pārliecinoši apsteigs inflāciju un nodrošinās pirktspējas atjaunošanos, tas dažādās grupās noritēs ļoti nevienmērīgi. Tas nozīmē, ka inflācijas negatīvā ietekme daudzviet turpinās izpausties. Ņemot vērā vājo produktivitātes pieaugumu algu kāpums būs viens no būtiskākajiem faktoriem cenu līmeņa tālākam pieaugumam.

Būtiskākais risks inflācijas noturībai ir enerģijas cenu nestabilitātes riski. Siltie laikapstākļi šobrīd ir ierobežojuši šo risku izpausmes iespējas. 2025.gada inflācijas prognoze ir 2%. Visticamāk, šogad pārtikas, komunālo un veselības pakalpojumu cenas turpinās augt. Valsts nespēs izkontrolēt visu cenu pieauguma iemeslus un uzsākt to regulāciju. Tas nav nepieciešams. Primārais fokuss būs uz konkurences un efektīva tirgus funkcionēšanas jautājumu risināšanu. Šķiet, ka cītīgāk nāksies sekot iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu, kuros valda monopolstāvoklis, cenu izmaiņām.

Salīdzinot 12 mēnešu periodu ar 2023.gada atbilstošo periodu - 2024.gada vidējā inflācija bija 1,3%.