Valstij ir jākonkurē ar «klusām» investīcijām jaunuzņēmumos (+VIDEO)

Turpinoties nestabilitātei finanšu tirgos, 2024. gadā Latvijā bija vērojama tendence, ka jaunuzņēmumi piesaistīja papildu finansējumu, par ko publiski īpaši skaļi nerunāja. Kāpēc? Lielākoties tas bija t.s. bridge finansējums jeb nauda no esošajiem investoriem, lai palīdzētu uzņēmumam veiksmīgāk pārdzīvot sarežģītākus laikus un sagatavoties nākamajam investīciju raundam, ziņo vietne labsoflatvia.lv.

Šīs finansējuma kārtas parasti ir mazākas par pēdējo piesaistīto investīciju, tāpēc arī no malas neizskatās tik pievilcīgi kā iepriekšējās finansējuma “porcijas” un uzņēmumi izvēlas šādus finansējuma gadījumus skaļi neizziņot.

2024. gadā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) līdzdalību tika sākti 45 investīciju projekti, kuru kopējais apjoms sasniedz 655,4 miljonus eiro, bet plānoto darba vietu skaits ir 2023. Šogad lielākie projekti bija saistīti ar augstas pievienotās vērtības ražotņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), enerģētikas un aviācijas nozaru attīstību.

Gads ir bijis izaicinošs – gan ģeopolitiskās situācijas ietekmē, gan arī mūsu galveno ārējo ekonomisko partneru vājās attīstības dēļ. Tomēr arī šajos apstākļos investīciju rezultāts ir par 6% labāks nekā gadu iepriekš. Šogad esam veikuši LIAA reorganizāciju un trīskāršojuši cilvēku skaitu, kuri strādās ar investīciju piesaisti. Tādēļ nākotnē raugāmies optimistiski un piecu gadu laikā plānojam palielināt piesaistīto investīciju apjomu līdz miljardam eiro gadā,” uzsver LIAA direktora vietniece Laura Štrovalde.

Klimata pārmaiņu ietekmē arvien vairāk investoru fokusējas uz videi draudzīgiem projektiem, tostarp atjaunojamās enerģijas, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas ražošanas iniciatīvām. Tas saskan ar LIAA definētajām prioritātēm investīciju piesaistes jomā, kur tīkls fokusējas uz zināšanu ietilpīgām nozarēm ar plašāku ietekmi uz ekonomiku. “Mēs esam gatavi strādāt ar ikvienu nozīmīgu investīciju projektu, tomēr proaktīvi fokusēsimies uz tām jomām, kuras nes lielāko pienesumu mūsu ekonomikas attīstībai, kā piemēram, enerģētika. Saistībā ar ES un globālajiem mērķiem emisiju samazināšanā, pieejama zaļā enerģija ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ražošanas un citu nozaru attīstībā,” skaidro L. Štrovalde.

No realizētajiem investīciju projektiem LIAA izceļ zirņu proteīna izolāta ražotnes būvniecību Jelgavā, kur plāno investēt 114 miljonus eiro.

Savukārt uzņēmums Liepājā, ieguldot 16 miljonus eiro, šovasar atklāja proteīna ražotni, kur plānots pārstrādāt 50 tūkstošus tonnu pākšaugu gadā.

Turpina attīstīties arī biznesa pakalpojumu nozare. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir tehnoloģiju uzņēmums, kas atvēris savu pārstāvniecību Rīgā un plāno izveidot kopumā 500 darba vietas.