LB: 75% no Latvijas uzņēmumiem izmanto tikai savus finanšu līdzekļus (+VIDEO)

Mazo un vidējo uzņēmumu loma ekonomikas attīstībā ir nenovērtējama. Tie veido būtisku daļu no tautsaimniecības, radot jaunas darbavietas, veicinot inovācijas un stiprinot Latvijas konkurētspēju kopumā. Taču viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras mazie uzņēmumi, ir piekļuve finanšu resursiem. Pieejams finansējums ļauj uzņēmumiem pārvarēt īstermiņa naudas plūsmas problēmas, investēt izaugsmei nepieciešamajos resursos un pielāgoties tirgus pieprasījumam.

Tomēr, kā norādīts Latvijas Bankas veiktajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2024", kredītu apjoms Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā - šī gada otrajā ceturksnī tas veidoja tikai 27% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā rezultātā uzņēmumi, visticamāk, nespēs pilnībā izmantot savu izaugsmes potenciālu, kas savukārt negatīvi ietekmēt kopējo tautsaimniecības attīstības tempu un uzņēmumu konkurētspēju vietējā un starptautiskā līmenī.

"Strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, mēs skaidri redzam, kā nepietiekama piekļuve kredītiem bremzē ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī reģionu attīstību kopumā. Daudzi perspektīvi uzņēmumi nespēj pilnībā realizēt savu potenciālu, jo finanšu resursu trūkums liedz tiem investēt inovācijās, paplašināt darbību vai ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām. Uzņēmumi ir norādījuši vairākus būtiskus izaicinājumu, kas attur no jaunu kredītsaistību uzņemšanās un rada pastiprinātu piesardzību, piemēram, finansējuma pieejamība, augstas procentu likmes, stabilas finanšu plūsmas un plāna neesamība, ģeopolitiskā situācija un tirgus nenoteiktība," norāda finanšu eksperts Arnis Blūmfelds.

Tomēr ir vairāki svarīgi iemesli, kāpēc piekļuve finanšu līdzekļiem ir īpaši izšķiroša mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie varētu pilnībā izmantot savu potenciālu, paplašināt darbību ilgtermiņā un uzlabot tautsaimniecības attīstību.

Finanšu pieejamība - pamats uzņēmuma izdzīvošanai

Kreditēšana nodrošina uzņēmumiem piekļuvi kapitālam, kas ir nepieciešams gan ikdienas darbības uzturēšanai, gan negaidītu situāciju risināšanai. Piemēram, ja uzņēmums saskaras ar īslaicīgām naudas plūsmas problēmām, kredīts var palīdzēt segt algas, nomas maksājumus vai rēķinus, līdz situācija stabilizējas. Tāpat tas var būt būtisks atbalsts sezonālajiem uzņēmumiem, kuriem ienākumi koncentrējas noteiktos gada periodos.

Kreditēšana sniedz iespēju uzņēmumiem veikt stratēģiskus ieguldījumus, piemēram, iegādāties jaunu aprīkojumu, paplašināt darbības mērogu vai ieviest jaunus produktus un pakalpojumus. Tā attīstot konkurētspēju un veidojot stabilu ilgtermiņa attīstības vīziju.

Kreditēšana kā inovāciju veicinātājs

Latvijas Banka norāda, ka aptuveni 75% no Latvijas uzņēmumiem izmanto tikai savus finanšu līdzekļus vai neplāno piesaistīt papildu finansējumu, lai veicinātu uzņēmumu izaugsmi. Šī tendence ierobežo uzņēmumu spēju modernizēties un ieviest jaunas inovācijas, kas ir būtiski, lai izdzīvotu mainīgajos tirgus apstākļos un uzturētu konkurētspēju.

Piemēram, ieguldījumi jaunos tehnoloģiskajos risinājumos, ilgtspējīgos ražošanas procesos vai digitālajā transformācijā ļauj uzņēmumiem efektīvāk izmantot resursus un pielāgoties jauniem patērētāju paradumiem. Aizdevumi sniedz iespēju ātrāk realizēt inovācijas, kas citādi varētu būt nepieejamas.

Pozitīva ietekme uz ekonomiku

Mazo uzņēmumu izaugsme rada virkni pozitīvu efektu gan reģionālā, gan valsts līmenī. Tie ne tikai veido jaunas darbavietas un iedzīvotāju labklājību, bet, sadarbojoties ar vietējiem piegādātājiem un partneriem, stiprina piegādes ķēdes un veicina ekonomisko aktivitāti, piemēram, reģionos. Tas palīdz saglabāt vietējās ekonomikas dzīvotspēju un pielāgoties ārējiem izaicinājumiem, kā arī veicina sabiedrības kopējo labklājību. Ilgtermiņā tas nostiprina reģionu konkurētspēju ar lielajām pilsētām un palielina to pievilcību gan investoriem, gan iedzīvotājiem.

Taču finanšu pieejamības problēma gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām kavē ekonomikas attīstību un rada nevienlīdzību reģionos. Reģionos kreditēšanas aktivitāte ir zemāka par eirozonas vidējo līmeni, kas ierobežo investīciju piesaisti un vietējās ekonomikas attīstību. Vienlaikus uzņēmumu vēlme investēt saglabājas augsta, taču pieprasījumu pēc kredītiem kavē arī augstās procentu likmes.