Ražotāju un lielveikalu attiecībās iztrūkst «ceļu policista»

Ekonomika
LETA 06:51, 10.12.2024 0

Latvijā tirdzniecību uzraugošā sistēma nestrādā jeb ražotāju un lielveikalu attiecībās iztrūkst "ceļu policista", intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs un maiznīcas "Dona" vadītājs Kārlis Zemešs.

 

"Problēma ir tajā, ka mums nav tirdzniecību uzraugošās sistēmas. Mums ir Konkurences padome, kuras kapacitāte ir ļoti maza. Ja viņi darbotos režīmā, kurā pastāvīgi uzraudzītu tirgus situāciju, nevis reaģētu tikai uz ražotāju, piegādātāju vai tirgotāju sūdzībām, tad varbūt situācija būtu citādāka," teica Zemešs.

Pēc viņa sacītā, ražotāji arī nesūdzas konkurences uzraugiem par lielveikalu rīcību, jo ir atkarīgi no tirgotājiem. "Kurš no ražotājiem ir gatavs sūdzēties, ja ir atkarīgs no tirgotāja, ja 30% vai 50% no produkcijas noieta ir vienā vai otrā tirdzniecības tīklā? Neviens nebūs gatavs sūdzēties, jo katra ražotāja produkti ir aizstājami. Mazie ražotāji ir ļoti viegli ievainojami, jo nav tāda produkta, kuru nevar aizvietot. Ja zaudē tirgus daļu vai apjomu, tad tālākā pastāvēšana ir diezgan nosacīta," minēja maiznieku biedrības vadītājs.

Vērtējot ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) rosinātos priekšlikumus, kā samazināt pārtikas cenas lielveikalos, Zemešs pauda bažas, ka galu beigās no tā cietīs ražotāji. "Sāpīgākais jautājums - ja būs izmaiņas, kas tiešā veidā ietekmēs tirgotājus, tad tam attiecīgi būs ietekme uz ražotāju. Tirgotājiem savas izmaksas būs kaut kādā veidā jākompensē. Ja tirgotājs nevarēs pārdodot saņemt to, ko ir ieplānojis, tad to mēģinās darīt citādāk, un, mūsuprāt, būs spiediens uz ražotājiem. Būs vēl asāka konkurence un, iespējams, veikalu plauktos paliks tikai tie ražotāji, kuri varēs piedāvāt par viszemākajām cenām, un tie produkti, kas būs vislētākie," teica Zemešs.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ražotājiem nav ietekmes uz cenu politiku lielveikalos. "Protams, katrs uzņēmums jau redz savas produkcijas piegādes cenas un pārdošanas cenas veikalos, bet ražotājs savu produktu pārdod veikalam, un tur arī viņa ietekme beidzās. Tālāk jau veikals var brīvi rīkoties ar šo produktu un ražotājam ietekmes uz to nav, tostarp nav ietekmes uz cenu veidošanas politiku," sacīja Zemešs.

Risinājuma pārtikas cenu samazināšanai, viņaprāt, īsti neesot. "Vienīgais ieteikums ir attiecībā uz Konkurences padomi, kuras rokās ir tirgus uzraudzība. Ja uzraugošā institūcija būtu kā ceļu policists, kas, ja ne katru dienu, bet tomēr biežāk kontrolētu tirgus situāciju un ar citu kapacitāti, tad pieļauju, ka situācija būtu labāka. Ja tirgus uzraudzība ir ļoti vispārināta, tad neko tas neietekmē," atzina biedrības vadītājs.

"Receptes, kādā veidā samazināt pārtikas piecenojamu, man nav. Varu vien ieteikt iedzīvotājiem vairāk iepirkties ražotāju veikalos, pie mazajiem tirgotājiem, jo tur uzcenojums nav tik liels. Ar savu maciņu vairāk atbalstīt vietējos ražotājus, nevis ar vieglu roku naudu atdot par ievesto produktu, no kura ieguvums valstij nav nekāds. Pērkot poļu olas vai vistas gaļu, mēs paši šaujam sev kājā. Arī skolas mums šobrīd baro pamatā lietuviešu uzņēmēji, kas ir galīgi absurdi," norādīja Zemešs.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika VID: Pērn 15 lielākie nodokļu maksātāji nomaksājuši 4% no visiem nodokļiem

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Ekonomika Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 7,4%

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk airāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā un par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

Ekonomika Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai nepieciešami 2,9 miljardi eiro

Valsts autoceļu tīkla pilnīgai atjaunošanai, pamatojoties uz 2024.gada aplēsēm, nepieciešami 2,902 miljardi eiro, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītā informatīvā ziņojuma par valsts galveno autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam.

Ekonomika Kāpēc elektroenerģijas izstrāde Baltijas valstīs samazinājās par 3% (+VIDEO)

Starpsavienojuma remontdarbi ilgs līdz šī gada 15.jūlijam.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijas pircēji varēs saņemt reālu informāciju par cenām veikalos (+VIDEO)

Elektroniskās zīmes palīdz novērst problēmas visā tīklā.

Ekonomika Zviedri pārdod «Rimi Baltic» dāņiem

Zviedrijas koncerns "ICA Gruppen" pārdod mazumtirgotāju "Rimi Baltic" Dānijas mazumtirdzniecības uzņēmumam "Salling Group", teikts koncerna publiskotajā paziņojumā.

Ekonomika Elektroierīču pārdošanas apjomi Latvijā pieauga gandrīz par ceturtdaļu (+VIDEO)

Būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos.

Ekonomika Ekonomiskā stagnācija valstī ir acīmredzama, visi ietaupa uz zīmoliem (+VIDEO)

"Mums Latvijā ir neliels turīgo iedzīvotāju slānis, kas ietekmē vidējās cenas".