Nav pamata uzskatīt, ka dzīves dārdzības jomā situācija pasliktinājusies

Lai arī septembrī gada inflācija salīdzinājumā ar augustu ir dubultojusies, pieaugot no 0,7% līdz 1,4%, nav pamata uzskatīt, ka dzīves dārdzības jomā situācija būtu būtiski pasliktinājusies. Noceļot datu katlam vāku un iepazīstoties ar tā saturu, izrādās, ka divas no trim svarīgākajām ziņām ir labas.

Pirmkārt, cenu pieaugums septembrī salīdzinājumā ar augustu bija 0,3%, kas ir mazāk nekā vidēji laikā kopš 2010.gada (0,41%). Gada inflācija pieauga tāpēc, ka pirms gada bija mēneša deflācija, kas septembrī ir neparasti. Tobrīd spēcīgi izpaudās izejvielu un enerģijas cenu krituma ietekme, turpretim šobrīd vairs tikai kāpjam pāri šīs ietekmes "astei".

Otrkārt, pakalpojumu cenas mēneša laikā samazinājās par 0,1%, kas precīzi atbilst vēsturiskajam vidusmēram. Tas nozīmē, ka jau trīs mēnešus pēc kārtas pakalpojumu cenu kāpums pret iepriekšējo periodu ir bijis pilnīgi normāls - jūlijā, augustā un septembrī tas vidēji bija 0,23%, tieši tik, cik vidēji kopš 2010.gada. Turpretim vēl gada pirmās puses mēnešos vidējais rādītājs bija 0,82%, pārsniedzot šim laikam tipisko līmeni (0,33%) divarpus reizes. Pakalpojumu gada inflācija (5,6%) turas tuvu augstākajam punktam, bet šo skaitli veido inerce.

Kāpēc tas ir svarīgi? Straujajam dzīves dārdzības kāpumam kopš 2021.gada vidus bija divas galvenās fāzes. Vispirms augšup traucās preču cenas, to gada inflācija 2022.gada septembrī sasniedza 26,6%, kopējā inflācija tad bija 22,2%, bet pakalpojumi sadārdzinājās par salīdzinoši mēreniem 9,7%. Pēc tam preču cenas stabilizējās, un pērn novembrī pat sākās preču deflācija, kas turpinās līdz pat šī gada augustam (-0,9%). Turpretim pakalpojumu inflācija augstāko punktu (11,7%) sasniedza 2023.gada janvārī un kopš tā brīža ir samazinājusies tikai līdz 5,6%. Ja sākotnēji dzīves dārdzību cēla importa izmaksas, tad tagad galvenais augšupvērstais spēks ir algu kāpums. Līdz ar to inflācija it kā baro pati sevi, taču ļoti lēnais ekonomikas pieaugums naudas izteiksmē nozīmē, ka šī enerģija jau strauji izsīkst. Tā kā pakalpojumu cenu vidējo līmeni veido liels skaits kategoriju, kuras ietekmē dažādi notikumi, gandrīz stabils cenu līmenis trīs mēnešus pēc kārtas nevarētu būt sakritība, kas ātri pagaisīs.

Politiskās dienaskārtības maiņa no straujas izdevumu kāpināšanas uz pieauguma bremzēšanu un pat algu iesaldēšanu ir biedējoša, bet tai ir bijusi arī labvēlīga ietekme. Jāatzīmē, ka krīzes sajūta tiek pārspīlēta, jo publiskajā telpā sacensība par uzmanību mudina sabiezināt krāsas. Taču šī biedēšana slāpē inflācijas gaidas un dod uzņēmumiem signālu, ka tik strauji kāpināt algas vairs nebūs nepieciešams.

Galvenā sliktā ziņa septembra patēriņa cenu datos ir pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums mēneša laikā par 0,7%, kas ir pacēlis uztura produktu gada inflāciju līdz augstākajam līmenim (4,5%) kopš pērnā septembra. Šī cenu kāpuma galvenais iemesls nevar būt izmaksu kāpums, jo gada laikā lētākas ir kļuvušas gan pārtikas izejvielas, gan enerģija. Cenu pieaugumā kopš augusta nevajadzētu vainot arī sezonalitāti, jo tipiskā septembrī pārtikas vidējās cenas gandrīz nemainās, cenu kāpums pēc vasaras deflācijas parasti sākas oktobrī. Tāpēc šādā situācijā pircējiem ir ļoti kritiski jāvērtē piedāvājumi, iespēju robežās aizstājot produktus ar citiem, dodot signālu, ka viņiem šāda rīcība nav pieņemama.

Septembris ir viens no gada mēnešiem, kad strauji pieaug apģērbu un apavu cenas - arī šoreiz, gandrīz tieši tik (3,4%), cik parasti ir raksturīgi (3,5%) šim laikam. Taču šīs kategorijas ietekme nav tik liela. Straujāk (+5,6%) par ierasto (+2,2%) šajā mēnesī auga ar jaunā mācību gada sākumu saistītās izglītības pakalpojumu cenas. Savukārt spēcīgākais pretsvars pārtikas augšupvērstajai ietekmei ir mājokļu uzturēšanas izmaksu samazinājums par 4,8%, jo īpaši strauji palētinājās siltums (-12,7%) un elektrība (-11,9%). Liela ietekme bija arī transporta izmaksu kritumam par 5,9%, degvielai kļūstot lētākai par 13,1%.

Turpmākajos mēnešos gada inflācija pieaugs, galvenokārt sākumā aprakstītā bāzes efekta dēļ, kas turpināsies līdz decembrim, jo pērn 4. ceturksnī cenas samazinājās. Decembrī gada inflācija būs tuva 3%, bet nākamā gada laikā tā atkal slīdēs lejup.