Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.
Ekonomikas izaugsmei pēdējos ceturkšņos saglabājoties zemai, bezdarba līmenis Latvijā šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6,9%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad bezdarbs bija 7,2% līmenī, tas ir neliels kritums, bet to lielā mērā noteikusi ekonomiski aktīvākas sezonas ietekme.
Ja iepriekšējos gados gan Covid-19, gan Krievijas uzsāktā kara negatīvā ietekme darba tirgū bija jūtama tikai minimāli, ilgstoša ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, tajā skaitā galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, bezdarba rādītājos tomēr ir sākusi atspoguļoties. Bezdarba pieaugums pēdējos ceturkšņos vērojams visās Baltijas valstīs un pašlaik Latvijā bezdarba līmenis jau vairākus ceturkšņus ir pat zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kas arī skaidrojams ar valsts daudz spēcīgāko ekonomikas kritumu pēdējo trīs gadu laikā.
Vienlaikus šāds bezdarba pieaugums pēdējos ceturkšņos ir vērtējams kā visai mērens, ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko situāciju reģionā. Bezdarba līmeņa palielināšanos ietekmējusi arī pēdējā gada laikā vērojamā iedzīvotāju aktīvākā iesaistīšanās darba tirgū, tajā skaitā gan kā nodarbinātajiem, gan kā darba meklētājiem. Šis aktivitātes līmeņa pieaugums ir būtisks, ņemot vērā sarūkošo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, un jāatzīmē, ka visvairāk darba tirgū pēdējā gada laikā iesaistījušies jaunieši, kā arī cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas, - tas ir, vecuma grupās, kur ekonomiskās aktivitātes līmenis līdz šim ir bijis zemākais un kur arī meklējamas lielākās darba tirgus rezerves.
Izmaiņas šo vecuma grupu ekonomiskajā aktivitātē arī mazāk ietekmē reģistrētā bezdarba datus, kur, pretēji darbaspēka apsekojumam, visu pēdējo gadu laikā ir vērojams stabils un pastāvīgs bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa kritums. Šā gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija noslīdējis līdz 5,1% un bija par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.
Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī veidojis 882,4 tūkstošus un bijis par 0,6% mazāks nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaitu pašlaik ietekmē zemā ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas, no otras puses, ierobežo arī bezdarba pieaugumu. Līdz ar to, bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma datiem joprojām ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, un nākamajos gados turpinās pazemināties.
Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.