• Jānis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā saglabājas zemākā inflācija eirozonā

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 18:02, 08.08.2024


Finanšu ministrijas komentārs.



Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada jūlijā cenu līmenis bija par 0,1% augstāks nekā jūnijā, bet, salīdzinot ar jūliju pērn, cenas pieaugušas par 0,7%. Šāds patēriņa cenu pieaugums bijis zemākais eirozonā un viens no zemākajiem starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Atbilstoši Eurostat ātrajam novērtējumam, harmonizētais patēriņa cenu indekss eirozonā 2024. gada jūlijā palielinājies par 2,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Gan Latvijā, gan eirozonā kopumā patēriņa cenu pieaugumu virza pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums, kamēr energoresursu cenas, kas atspoguļo elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifu pārmaiņas, samazinās. Latvijā energoresursu cenu samazinājuma pazeminošā ietekme uz inflāciju ir būtiski lielāka nekā eirozonā, kas lielā mērā ir saistīts ar bāzes efektiem, jo elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas tarifu kāpums 2022.-2023. gadā bijis viens no straujākajiem eirozonā.

Patēriņa cenu pieaugumu Latvijā šā gada jūlijā var vērtēt kā mērenu. Lai gan atsevišķām preču grupām tika fiksēta deflācija, tomēr spēcīgais pakalpojumu cenu pieaugums un noturīgais pārtikas un degvielas cenu kāpums noteica patēriņa cenu pieaugumu. Šā gada jūlijā pakalpojumu cenas gada izteiksmē vidēji palielinājās par 5,1%, bet preču cenas samazinājās par 0,8%.

Būtiskākā ietekme uz gada inflāciju bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenām (+2,4%). Sadārdzinājums tika fiksēts praktiski visām pārtikas grupām, tomēr straujākie cenu pieaugumi bija olīveļļai (+37,2%), zivīm un jūras veltēm (+6,2%), dārzeņiem (+4,4%), augļiem (+2,0%), kā arī kafijai un tējai (+6,6%) un sulām (+12,9%). Lai arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu pieaugums 2,4% apmērā neliekas augsts, tomēr tas izskaidro 0,6 procentpunktus no vidējā cenu pieauguma jūlijā, kas bija 0,7%.

Pārtikas cenu pieaugumam jābūt mazākam, jo pārtikas ražošanas izmaksas, kā arī loģistikas izmaksas būtiski samazinājušas. Vietējās ražošanas pārtikas cenas jau kopš pērnā gada oktobra nepārtraukti samazinās un atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem ražotāju cenas pārtikai, kas tiek realizēta vietējā tirgū, šā gada pirmajā pusē samazinājās par 1,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Samazinās arī neapstrādātās pārtikas cenas pasaulē, kas ietekmē mūsu importētās pārtikas cenas. Atbilstoši ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, neapstrādātās pārtikas cenas šā gada pirmajos septiņos mēnešos bija par 6,2% zemākas nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Tas kopā ar būtiski zemākiem elektroenerģijas un siltumenerģijas tarifiem Latvijā, kas samazina arī mazumtirgotāju izmaksas, atstāj pazeminošu efektu uz pārtikas cenām arī tirgotājiem.

Nozīmīga ietekme uz gada inflāciju jūlijā bija tabakas izstrādājumiem (+13,1%) un alkoholiskajiem dzērieniem (+4,1%), ko lielā mērā noteica akcīzes nodokļu kāpums no šā gada marta.

No pakalpojumiem visstraujāk cena pieauga mājokļa īrei (+8,1%), ūdensapgādei un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem (+7,3%), veselības aprūpes pakalpojumiem (+5,2%), atpūtas un kultūras pakalpojumiem (+5,4%), telekomunikācijas pakalpojumiem (+5,1%) un personīgās aprūpes pakalpojumiem (+3,5%).

Šā gada turpmākajos mēnešos inflācija paātrināsies. Sagaidāms, ka augustā gada inflācija veidos 1,1%, bet septembrī 1,5%. To noteiks gan bāzes efekti, gan noturīgs cenu pieaugums pārtikai un pakalpojumiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Finansistiem domstarpības par sabiedrības atbalstu ekonomikas lēmumiem

Finanšu nozares pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ekonomikas attīstībai nepieciešamie lēmumi būtu sabiedrībā nepopulāri vai gluži pretēji - gūtu sabiedrības atbalstu.

Ekonomika 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Austrumu slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar 4,7 miljonu eiro zaudējumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,7 miljoni eiro, kas ir par 0,1 miljonu eiro mazāki nekā plānots, bet par 2,6 miljoniem eiro lielāki, salīdzinot ar 2023.gadu, liecina RAKUS gada pārskata vadības ziņojums.

Ekonomika LDz izsola sešus īpašumu ar kopējo sākumcenu 554 200 eiro

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) izsolēs piedāvā iegādāties sešus īpašumu ar kopējo sākumcenu 554 200 eiro, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Lasiet arī

Ekonomika Budžeta izdevumu pārskatīšanā iesaistīsies sociālie un sadarbības partneri

Budžeta izdevumu pārskatīšanas process turpināsies ciešā sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, un tiks meklēti līdzsvaroti risinājumi, kas ņemtu vērā gan fiskālos ierobežojumus, gan nozaru vajadzības, trešdien vienojās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdē.

Ekonomika Vienkāršos PVN atmaksas procesu trešo valstu PVN maksātājiem

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas procesa efektivitātes uzlabošanu, vienkāršojot iesnieguma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, un samazinot trešās valsts vai trešās teritorijas PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības (ES) teritorijā, iesniedzamo dokumentu apjomu.

Ekonomika Piektdien Latvija saņems trešo Atveseļošanas fonda maksājumu - 293 miljonu eiro

Piektdien, 9.maijā, Latvija saņems trešo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) maksājumu 293 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Sabiedrība Latvija saņems Atveseļošanas fonda maksājumu 293 miljonu eiro apmērā

Latvijai no AF kopā pieejami 1,97 miljardi eiro, kas saskaņā ar izstrādāto AF plānu tiek ieguldīti tādās jomās kā digitalizācija, videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība, veselība, izglītība un citās, ar mērķi sekmēt Latvijas sociālekonomisko izaugsmi.