Norises Latvijas metāllūžņu savākšanas un pārstrādes tirgū liecina, ka šajā tirgū ir vērojamas agresīvas un pretlikumīgas konkurences pazīmes, kas apdraud virknes šī tirgus dalībnieku turpmāko eksistenci un rada valstij nodokļu zaudējumus, informēja Johens Kleins, biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” padomnieks.
Runa ir par Lietuvas vadošo metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupu “Kuusamet Group”, kas ar kuru saistītie uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs. Lietuvā šī grupa jau šobrīd ir lielākā metāllūžņu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu grupa, kas apvieno apmēram 20 dažādus šīs nozares uzņēmumus.
Igaunijā un Latvijā “Kuusamet Group” pieder uzņēmums “Refonda”, kas šajos tirgos darbojas jau vairākus gadus, piedāvājot krietni augstākas melno metāllūžņu iepirkšanas cenas nekā vidēji tirgū. Ar šādas taktikas palīdzību “Refonda” Igaunijā ir izspiedis no tirgus vairākus mazākus metāllūžņu nozares uzņēmumus un ieņēmis to vietu savu vietu tirgū, mainot nosaukumu uz “Metruna” un vienlaikus ar nosaukuma maiņu atgriežoties arī pie tirgus vidējo melno metāllūžņu iepirkuma cenu piedāvāšanas.
Tagad “Refonda” šos no juridiskā viedokļa apšaubāmos tirgus iekarošanas paņēmienus izmēģina arī Latvijā. Vērojamas tās pašas pazīmes – tirgum neloģiski augsts metāllūžņu iepirkuma cenu piedāvājums, kas, visticamāk, neļauj uzņēmumam strādāt ar peļņu, bet liek ciest zaudējumus – tā liecina uzņēmuma pēdējie gada pārskati. Saskaņā ar gada pārskatos atrodamajiem datiem, “Refonda” zaudējumus sedz tā mātes uzņēmums. Var prognozēt, ka izmantojot šādu konkurences taktiku, “Refonda” tirgus daļa ievērojami pieaugs.
Uzreiz jāpiebilst, ka “Refonda” tirgus daļa ievērojami pieaugs tikai tad, ja Latvijas atbildīgās iestādes – Valsts Vides dienests, Konkurences padome, Valsts Ieņēmumu dienests - turpinās mēmi un bezdarbīgi vērot notiekošo.
Uzņēmuma “Refonda” darbību var uzskatīt par plēsonīgu konkurences taktiku un to aizliedz likumdošana, kas regulē konkurenci. Tā saka, ka uzņēmumi var brīvi izvēlēties savu cenu noteikšanas stratēģiju, izņemot gadījumus, kad uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis tirgū – šajā gadījumā uzņēmumiem ir pienākums nodrošināt, ka viņu darbības nekropļo konkurenci.
Cita starpā uzņēmumi, kuriem ir dominējošs stāvoklis un, manuprāt, ”Kuusamet Group” tāds ir, nedrīkst īstenot agresīvu tirgus praksi. Agresīva tirgus prakse ietver arī saimnieciski nepamatoti zemu cenu noteikšanas politiku (t.s., “plēsonīgās cenas”), šādi palielinot metāllūžņu cenas līdz līmenim, par kuru citi konkurenti vairs nespēj iepirkt tos iepirkt un vienlaikus segt savas izmaksas. Šādi uzņēmumi tiek izstumti no tirgus.
Un, lai gan uzņēmums “Refonda” pagaidām vēl nav ieguvis dominējošu stāvokli tieši Latvijas metāllūžņu tirgū, tomēr, ja vērtējam tā mātes uzņēmuma pozīcijas Baltijas valstu tirgū kopumā, īpaši jau vadošās pozīcijas Lietuvas tirgū, tad dominējoša stāvokļa pazīmes ir skaidri saskatāmas. Tādēļ “Refonda” īstenoto cenu noteikšanas stratēģiju, kas, visdrīzāk, uzņēmumam ilgstoši nes zaudējumus, Latvijas tirgū var vērtēt tieši kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Šie dati, pēc biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” domām, ir pietiekams pamats uzsākt izmeklēšanu vai vismaz tirgus izpēti par situāciju metāllūžņu vākšanas tirgū Latvijā un Lietuvā. “Kuusamet Group” uzņēmumu rīcība Baltijas valstīs norāda uz vienotu rīcības modeli, kas vērsts uz agresīvu, visticamāk, zem pašizmaksas un tātad saimnieciski nepamatoti zemu cenu noteikšanas stratēģiju, kas tiek piemērota pietiekami ilgā laika posmā.
Šādas rīcības rezultātā vājākie uzņēmumi (Latvijā gadu un ilgāk) un ko citi konkurējošie tirgus dalībnieki nespēj īstenot, tādējādi zaudējot klientus vai pat esot spiesti pamest tirgu. Manuprāt, Latvijas atbildīgajām iestādēm būtu jāsāk analizēt norises Latvijas metāllūžņu tirgū, jo ir pazīmes, ka tās sāk negatīvi ietekmēt konkurences situāciju un apdraudēt valsts nodokļu ieņēmumus.
Johens Kleins, biedrības “Baltijas metāllūžņu pārstrādātāju asociācija” padomnieks