Latvijai iesniegs Nacionālo enerģētikas un klimata plānu Eiropas Komisijai

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) norāda, ka Latvija NEKP iesniegs Eiropas Komisijai šonedēļ kā sestā dalībvalsts pēc kārtas, apsteidzot Igauniju un Lietuvu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka, "ja NEKP iekļautos pasākumus realizēsim pilnā apmērā, Latvija līdz 2030.gadam sekmīgi sasniedz savus klimata un enerģētikas mērķus".

Darbs pie pasākumu ieviešanas turpināsies, ko plānots īstenot kopā ar nozaru organizācijām, sadarbības partneriem un politikas veidotājiem.

Melnis akcentē, ka NEKP plāns rāda virzienu klimata mērķu sasniegšanai un enerģētikas attīstībai nākotnē - izdevīga, pašu ražota, atjaunīga enerģija iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Atjauninātais NEKP iezīmē Latvijas virzību pretī klimatam draudzīgākai tautsaimniecībai līdz 2030.gadam. Atjauninātais NEKP sastāv no piecām dimensijām - dekarbonizācija un atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte, energodrošība, Eiropas Savienības (ES) iekšējo enerģijas tirgu integrācija, kā arī pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

Plānā iekļauti ap 250 pasākumu, no tiem lielākā daļa vērsta uz enerģētiku, ēku energoefektivitāti, transporta sektoru, lauksaimniecību un zemes sektoru.

KEM norāda, ka pašreiz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus enerģētikas sektorā Latvija pārpilda, ņemot vērā, ka 2022.gadā enerģētikas kopējās emisijas, salīdzinot ar 2005.gadu, ir samazinājušās par 12%, kamēr citās nozarēs emisiju apjoms pieaug.

NEKP izstrādē ņemtas vērā tehnoloģijas un izmaksu iespējas pasākumu īstenošanā dažādos sektoros. Piemēram, ēku renovācijā un transporta sektorā ir sabiedrībai saprotamas un darāmas lietas, lai būtiski mazinātu resursu patēriņu. Tas dod lielāku elastību grūtāk dekarbonizējamiem sektoriem, piemēram, lauksaimniecībai, kļūt zaļākiem.

NEKP īstenošanu dzīvē uzraudzīs Nacionālā enerģētikas un klimata padome, bet plāna īstenošanas progresu - Enerģētikas, vides un klimata jautājumu tematiskā komiteja, kura ne retāk kā reizi ceturksnī izskatīs plānu, lai novērtētu sasniegto rezultātu.

Turpināsies arī darbs nozaru darba grupās, kur tiks vērtēti sabiedriskās apspriedes laikā saņemtie viedokļi un plānotas diskusijas arī diskusijas par plāna ieviešanas progresu.

Melnis skaidro, ka 2030.gada Latvijai noteikto mērķu sasniegšana plānā balstīta uz nozaru ministriju esošo un papildu pasākumu īstenošanu. Pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam publisko investīciju apjoms būs ap 40%, kas atbilst ES vidējam rādītājam.

"Mūsu uzdevums kopā ar nozaru pārstāvjiem ir nodrošināt skaidrus signālus investoriem, lai piesaistītu jaunus finansējuma avotus, kā arī nodrošinātu, ka to finansējumu, kas ir pieejams, piesaistītu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk," akcentē Melnis.

NEKP aktualizēšanas procesā arī Eiropas Komisija sniegusi savas rekomendācijas, kuras Latvija ir ņēmusi vērā. Galvenokārt Eiropas Komisija ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību palielināt zemes sektora devumu emisiju samazināšanā, sniegt detalizētu informāciju par pasākumiem, piemēram, energoefektivitātes pasākumiem, ēku renovācijas saistītiem pasākumiem, ēku renovācijas stratēģiju, lai Eiropas Komisija varētu pilnvērtīgāk novērtēt progresu mērķu sasniegšanā.

Pāreja uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību noris visās ES dalībvalstīs, tamdēļ, lai to īstenotu saskanīgi, nacionālos plānus izstrādā katra dalībvalsts vienlaikus. Šobrīd Eiropas Komisijai plānu iesniegušas Dānija, Somija, Itālija, Nīderlande un Zviedrija, līdz šīs nedēļas beigām to iesniegs arī Latvija.