Inflācija atsevišķos mēnešos var sasniegt vēl augstāku līmeni

Ekonomika
VS.LV 15:11, 08.07.2024 0

Nulles inflācijas rādītāji noturējās neilgi.

 

Gada inflācija jūnijā sasniedza 1,4%, tas ir straujākais cenu kāpums kopš pērnā oktobra. Straujais algu pieaugums, kas dzen augšup pakalpojumu izmaksas, rada risku, ka gada 2. pusē inflācija atsevišķos mēnešos var sasniegt vēl augstāku līmeni. Taču dzīves dārdzības pieaugums nav pieskaitāms Latvijas ekonomikas nozīmīgākajām problēmām. Ir problēmas, kuras var atrisināt un ir problēmas, kas atrisinās pašas no sevis. Šobrīd diezgan augstā pakalpojumu cenu inflācija ir otrā tipa situācija - problēma, kas atrisināsies pati no sevis, diemžēl tas notiks, "pateicoties" kādai citai, daudz sarežģītākai likstai - lēnajai ekonomikas attīstībai. Gaidīt, ka ekonomika uzņems straujāku tempu pati no sevis, tiešām nevajadzētu", - brīdina Pēteris Strautiņš, galvenais ekonomists Luminor.

Par cenu kāpumu var daudz neuztraukties arī tāpēc, ka pamatvajadzību segšanas izmaksas gada laikā būtiski nav mainījušās. Transporta (tas gada laikā sadārdzinājās par 5,1%), pārtikas (+1,5%), veselības (+5,3%), apģērbu un apavu (+3,9%) sadārdzinājumu līdzsvaro mājokļa izmaksu samazināšanās (-8,4%). Pakalpojumu izmaksu kāpums vairāk ietekmē cilvēkus ar lielākiem ienākumiem.

Laikā kopš aprīļa cenu līmenis ir mainījies ļoti maz, maijā cenas pret iepriekšējo mēnesi pieauga par 0,3%, jūnijā samazinājās par 0,1%. Taču gada inflācija lēkā no 1,1% aprīlī līdz 0,1% maijā, pēc tam atpakaļ uz 1,4% jūnijā. Jūlijā tā atkal būs tuvu nullei. Šos zāģa zobus rada neparasti svārstīgais cenu līmenis šajā laikā pērn. Pērn jūlijā cenas pieauga par 0,7%, kas ir netipiski šim mēnesim. Savukārt šogad jūlijā ir ticams cenu samazinājums, pateicoties laika apstākļiem, kas ir labvēlīgi agrīnajām lauksaimniecības kultūrām.

Preču cenas jau ilgāku laiku ir bijušas stabilas. Preču cenu līmenis jūnijā bija tieši tāds pats, kāds bija gan martā, gan pērn februārī. Preču cenās turpina atspoguļoties pērn notikušais izejvielu un enerģijas izmaksu samazinājums, kas kompensē algu kāpuma ietekmi. Pakalpojumu cenas daudz lielākā mērā veido algu izmaksas, kas gada sākumā kāpa apmēram par desmito daļu. Pakalpojumu inflācija (maijā 5,9%) šobrīd ir tālu zem nesenās pagātnes augstākā punkta, kas bija 2023.gada janvārī (11,7%), taču tā ir pakāpusies kopš šī gada pirmajiem diviem mēnešiem, kad tā bija 4,8%. Turklāt jūnijā pakalpojumu cenas ievērojami pieauga pret maiju, par 1,2%.

Taču šāds algu kāpums nevar ilgstoši turpināties apstākļos, kad ekonomikas pieaugums naudas izteiksmē vai nominālā IKP pieaugums ir viencipara skaitļos, turklāt ļoti pieticīgos. Eksporta rādītāji gada sākumā un tuvākās perspektīvas, arī kreditēšanas dinamika neļauj cerēt uz straujāku naudas aprites kāpumu. Tāpēc nav ilgtspējīgs ne šāds algu kāpums, ne arī pakalpojumu cenu kāpums. Inflācijai agri vai vēlu beigsies nauda, izsīks pakalpojumu cenu kāpumu barojošais enerģijas avots.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Igaunijas valdība nepirks "airBaltic" akcijas

Igaunijas valdība ceturtdien nolēma nepirkt Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" akcijas, pēc valdības sēdes žurnālistiem paziņoja Igaunijas infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss.

Ekonomika EK piešķirs 295,5 miljonus eiro "Rail Baltica" turpināšanai Baltijā

Eiropas Komisija (EK) piešķirs 295,509 miljonus eiro dzelzceļa "Rail Baltica" projekta turpināšanai Baltijā, liecina EK publiskotā informācija.

Ekonomika Uzņēmumi Latvijā atsakās no saviem auto, dodot priekšroku koplietošanai (+VIDEO)

Tas nozīmē ērtu pieeju mobilitātei, kuru izmantot tikai tad, kad tā ir patiešām nepieciešama.

Ekonomika Eiropas Savienības Digitālā Eiropā ir iespējas Latvijai (+VIDEO)

Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido teju 38,8 miljoni eiro.

Lasiet arī

Ekonomika Latvijā aprīlī bijusi augstāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā aprīlī bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Ekonomika Rinkēvičs sagaida pārtikas cenu kāpuma analīzi un ieteikumus

Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ekonomika Ekonomisti: Inflācijas tempi samazināsies, bet pārtikas cenas turpinās augt

Inflācijas pieaugums šogad bremzēsies, bet pārtikas cenas turpinās augt, norāda banku ekonomisti.

Ekonomika Inflāciju dzen uz augšu pārtikas produkti

Ja eirozonā inflācija ir lejupejoša, Baltijā šogad inflācija piedzīvo augšupeju.