Latvijas Banka: tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo pensiju plānu dalī (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 16:00, 22.06.2024 0

"Plaisa starp informētību un izpratni par 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā".

 

Lai arī lielākā Latvijas sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1.jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

"Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu," akcentē Anželika Dobrovoļska, ieguldījumu pārvaldes eksperte.

Jāatzīmē, ka 23% iedzīvotāju norāda, ka viņus neinteresē un nav svarīgi saņemt informāciju par pensiju 2.līmeni. Tas var liecināt par izpratnes trūkumu, ka pensiju 2.līmenis ir katra strādājošā uzkrājums, kam ik mēnesi no bruto algas tiek novirzīti 6% ieguldījumiem finanšu tirgos.

Vecumam neatbilstošos pensiju plānos iegulda gandrīz puse

Aptauja uzrāda, ka izvēli par to, kam uzticēt savu pensiju 2.līmeni, vairums respondentu ir veikuši apzināti (84%), taču lielākā daļa to ir izdarījuši jau pirms zināma laika (78%). Tikai 16% atzīst, ka nezina, kas pārvalda viņu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu.

Anželika Dobrovoļska stāsta, ka dati rāda pretējo: "Šobrīd apmēram puse iedzīvotāju joprojām atrodas savam vecumam nepiemērotā pensiju 2.līmeņa plānā. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt divas reizes lielākam. Lai sasniegtu potenciāli lielāku uzkrājumu, gados jaunākiem iedzīvotājiem būtu jāiegulda riskantāk, lai palielinātu iespējamo ienesīgumu. Savukārt, tuvojoties pensijas vecumam, šo riska pakāpi jāsamazina, lai nezaudētu jau uzkrātos līdzekļus. Diemžēl šobrīd joprojām liela daļa iegulda pārāk piesardzīgi, neizmantojot iespējas ar aktīvo ieguldījumu stratēģiju nopelnīt sev lielāku nākotnes pensiju. Cerams, ka tuvākajā laikā tas mainīsies, jo papildus tam, ka pārvaldnieki informēs savus klientus par vecumam piemērotāka plāna izvēli, tie arī noskaidros savu klientu vēlmes attiecībā uz pensiju 2.līmeņa stratēģiju, kas ļaus sniegt patiesi individualizētu konsultāciju."

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ar saviem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem plāno sazināties internetbankā, kurā būs pieejama arī anketa ar mērķi noskaidrot, kāds ir klienta vēlamais risks un ienesīgums, vēlamā pārvaldības stratēģija, līdzekļu ģeogrāfiskais izvietojums, kā arī par ieguldījumu ilgtspēju. Šie visi aspekti ir svarīgi, lai pārvaldnieks var ieteikt cilvēkiem piemērotāko pensiju 2.līmeņa plānu. Gadījumā, ja klients nelieto internetbanku, saziņa notiks citos pieejamos kanālos.

Būtiski, ka šī gada otrajā pusē arī paredzēts, ka banku klienti savu pensiju 2.līmeņa uzkrājumu varēs redzēt internetbankā. Pēc A.Dobrovoļskas domām, tas ļaus dalībniekiem vairāk izjust to, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir reāli uzkrāta nauda, kas pieder cilvēkiem, un vairāk piedomāt par to, vai uzkrājumam ir izvēlēts uzticams pārvaldnieks un vecumam piemērots ieguldījumu plāns. Arī aptaujas dati rada, ka 40% no iedzīvotājiem vēlētos redzēt informāciju par savu pensiju 2.līmeni savā internetbankā.

Nauda netiks nodota valsts budžetam, bet paliks ģimenē

Lai uzzinātu, kas pārvalda iedzīvotāja pensiju 2.līmeņa naudu un kāds pensiju plāns ir izvēlēts, jādodas uz portālu latvija.gov.lv. Šajā vietnē iespējams arī mainīt pensijas pārvaldītāju un pensiju plānu, kas atbilst iedzīvotāju vecumam. Turklāt tagad ir iespējams savu pensijas 2.līmenī esošo naudu atstāt mantojumā.

Tas nozīmē - ja pensiju 2.līmeņa dalībnieks nesasniegs pensionēšanās vecumu, viņa uzkrātā nauda tiks nodota kādam no tuviniekiem. Tātad nauda netiks nodota valsts budžetam, bet paliks ģimenē un būs papildu finansiāls atbalsts kādam no savējiem.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika «Latvenergo» vadītājs pērn algā saņēmis 201 000 eiro

AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste pagājušajā gadā algā saņēmis 201 007 eiro, kas ir par 32,4% vairāk nekā 2022.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika Nākamgad FM prognozētā fiskālā telpa ir mīnus 279,5 miljoni eiro

Nākamajā gadā Latvijas Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam prognozēta negatīva fiskālā telpa mīnus 279,5 miljonu eiro apmērā jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Ekonomika Zināms, cik pērn algā saņēmis CSDD valdes priekšsēdētājs Aksenoks

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks pagājušajā gadā algā saņēmis 111 393 eiro, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2023.gadu.

Ekonomika Neatkarīgie aldari: Covid-19 krīze Vecrīgā joprojām turpinās

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Lasiet arī

Sabiedrība Vai Latvijas seniori spēs sasniegt Skandināvijas uzplaukumu (+VIDEO)

Lai būtiski nepazeminātos dzīves kvalitāte, pensijai vajadzētu būt vismaz 70-80% apmērā no pirmspensijas ienākumiem.

Sabiedrība LM iesniegusi apspriešanai grozījumus par ikmēneša piemaksu pie pensijas

Labklājības ministrija (LM) iesniegusi publiskai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas.

Ekonomika Privāto pensiju fondu pensiju plānos pērn iemaksāts par 17,9% vairāk

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 113,645 miljoni eiro, kas ir par 17,9% vairāk nekā 2022.gadā, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Bankā.

Ekonomika Daudziem cilvēkiem nav ne jausmas par pensiju otrajā līmenī sakrājamo summu

Lielākajai daļai jeb 59% Latvijas iedzīvotāju nav ne jausmas, cik varētu sakrāt pensiju otrajā līmenī sava darba mūža laikā, liecina pēc "SEB Life and Pension Baltic SE" pasūtījuma veiktās aptaujas dati.