Izaugsme sagaidāma šā gada otrajā pusē

Ekonomika
VS.LV 17:12, 11.06.2024 0

Finanšu ministrija: diemžēl ir jāsecina, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksports turpinās samazināties.

 
Foto: LETA

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada aprīlī Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās līdz 1470,3 miljoniem eiro, kas ir par 3,4% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, un salīdzinājumā ar 2023. gada aprīli samazinājums ir 5,1%. Tādējādi Finanšu ministrija secina, ka diemžēl preču eksportā vēl vērojams samazinājums, bet galvenajās Latvijas eksporta preču grupās iezīmējas pozitīvas tendences.

Lielāko samazinājumu deva minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājums par 10%, kā arī farmācijas produktu eksporta kritums par 2%. Jāsaka, ka eksporta samazinājuma iemesls šīm grupām ir atšķirīgs – ja farmācijas produktiem kritums ir saistīts ar pieprasījuma samazinājumu, tad minerālajam kurināmajam to noteica energoresursu cenu samazinājums, ko var vērtēt arī pozitīvi.

Tikmēr ir arī preču grupas, kas uzrādīja pieaugumu, lai gan nespēja kompensēt iepriekš minēto grupu eksporta samazinājumu. Tā, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 11%, bet pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 3,7%, tajā skaitā piena produktu eksports par 7,3%. Jāatzīmē, ka koka un tā izstrādājumu preču eksportā ir atsācies pieaugums, kas nav novērots kopš 2022. gada, eksporta vērtībai palielinoties par 1,5%.

Vērtējot aktuālākos Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konfidences rādītājus, jāsecina, ka tie saglabājas zemā līmenī. ES ekonomikas sentimenta indikatora vērtība kopš 2022. gada jūlija atrodas zem 100 punktiem. Latvijai nozīmīgākajos eksporta tirgos – Vācijā, Igaunijā un Zviedrijā ekonomikas konfidence saglabājas pesimistiska un nav iezīmējusies izaugsme. Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada otrajā ceturksnī ir nedaudz pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan ir labāks nekā vidēji pērn.

Līdz ar to diemžēl ir jāsecina, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksports turpinās samazināties un izaugsmes atjaunošanās ir sagaidāma vien šā gada otrajā pusē. Jāatzīmē, ka turpmākā eksporta attīstība ir atkarīga ne tikai no ārējā pieprasījuma, bet arī no izejmateriālu cenu dinamikas, ģeopolitiskās situācijas reģionā, kā arī no tādiem ne mazāk svarīgiem faktoriem kā graudaugu raža, kas Latvijas preču eksporta kopapjomā veido nozīmīgu daļu.

Ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš, un preču eksporta attīstības perspektīvas ir neskaidras. Jaunākās, šā gada maijā aktualizētās Eiropas Komisijas makroekonomiskās prognozes liecina, ka ES iekšzemes kopprodukts 2024. gadā palielināsies tikai par 1,0%. ES tirgus, kas veido trīs ceturtdaļas no kopējā Latvijas preču eksporta, un tā ekonomiskā aktivitāte ir svarīgs indikators, kas ietekmē eksporta attīstību.

Lai arī sagaidāmā ekonomikas izaugsme ES ir augstāka nekā pērn, tomēr tā ir zemā līmenī, lai būtiski veicinātu Latvijas eksportu. Atbilstoši prognozēm ES ekonomikas izaugsme paātrināsies vien šā gada otrajā pusē. Tas kopā ar Eiropas Centrālās bankas monetāras politikas mīkstināšanu varētu atdzīvināt gan patērētāju un investoru aktivitāti.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Volvo atsakās no plāna līdz 2030.gadam pāriet tikai uz elektroauto ražošanu

Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo Cars", kas pieder Ķīnas autoražotājam "Zhejiang Geely Holding Group", trešdien paziņoja, ka atsakās no plāna līdz 2030.gadam pakāpeniski pāriet tikai uz pilnībā elektrisku automobiļu ražošanu.

Ekonomika Kredītu procentu likmes Latvijā ir starp augstākajām eirozonā

Gada laikā kreditēšanas jomā ir vērojami atsevišķi uzlabojumi, tomēr kopumā vēl ir daudz iespēju progresam, teikts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu pieejamības pārskatā 2024".

Ekonomika Ir novērojama kreditēšanas izaugsme gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu kreditēšanā

Ceturtdien, 5. septembrī, notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kuru vadīja Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ekonomika LDDK uzstās uz sākotnējo nodokļu reformas mērķu izpildi

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā).

Lasiet arī

Sabiedrība Aizsardzības izdevumi līdz gada beigām sasniegs 3,2% no IKP

Savukārt 2025.gadā aizsardzības izdevumus FM prognozē 3,3% apmērā no IKP, 2026.gadā - 3,6%, 2027.gadā - 3,5%, bet 2028.gadā - 3,1% no IKP.

Ekonomika Finanšu ministrija: cenu līmenis joprojām ir augsts

Šā gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apjomu dinamika ir ar lejupvērstu virzienu, taču, saglabājoties zemai inflācijai un pieaugot algu līmenim, kā arī samazinoties kredītu dārdzībai, mazumtirdzniecības apjomi šā gada otrajā pusgadā atkal varētu sākt pieaugt.

Ekonomika “Šī ir ļoti laba ziņa gan sabiedrībai, gan uzņēmējdarbībai» - finanšu ministrs

Vēl pirms ECB lēmuma, ekonomiskā situācija Latvijas ārējos tirgos šogad jau pakāpeniski ir sākusi uzlaboties, ietverot arī tirgus gaidas par procentu likmju pazemināšanu. Pēdējos mēnešos jau vērojama pakāpeniska uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāju uzlabošanās.