Izaugsme sagaidāma šā gada otrajā pusē

Ekonomika
VS.LV 17:12, 11.06.2024 0

Finanšu ministrija: diemžēl ir jāsecina, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksports turpinās samazināties.

 
Foto: LETA

Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada aprīlī Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās līdz 1470,3 miljoniem eiro, kas ir par 3,4% mazāk nekā iepriekšējā mēnesī, un salīdzinājumā ar 2023. gada aprīli samazinājums ir 5,1%. Tādējādi Finanšu ministrija secina, ka diemžēl preču eksportā vēl vērojams samazinājums, bet galvenajās Latvijas eksporta preču grupās iezīmējas pozitīvas tendences.

Lielāko samazinājumu deva minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta samazinājums par 10%, kā arī farmācijas produktu eksporta kritums par 2%. Jāsaka, ka eksporta samazinājuma iemesls šīm grupām ir atšķirīgs – ja farmācijas produktiem kritums ir saistīts ar pieprasījuma samazinājumu, tad minerālajam kurināmajam to noteica energoresursu cenu samazinājums, ko var vērtēt arī pozitīvi.

Tikmēr ir arī preču grupas, kas uzrādīja pieaugumu, lai gan nespēja kompensēt iepriekš minēto grupu eksporta samazinājumu. Tā, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports palielinājās par 11%, bet pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 3,7%, tajā skaitā piena produktu eksports par 7,3%. Jāatzīmē, ka koka un tā izstrādājumu preču eksportā ir atsācies pieaugums, kas nav novērots kopš 2022. gada, eksporta vērtībai palielinoties par 1,5%.

Vērtējot aktuālākos Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konfidences rādītājus, jāsecina, ka tie saglabājas zemā līmenī. ES ekonomikas sentimenta indikatora vērtība kopš 2022. gada jūlija atrodas zem 100 punktiem. Latvijai nozīmīgākajos eksporta tirgos – Vācijā, Igaunijā un Zviedrijā ekonomikas konfidence saglabājas pesimistiska un nav iezīmējusies izaugsme. Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada otrajā ceturksnī ir nedaudz pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, lai gan ir labāks nekā vidēji pērn.

Līdz ar to diemžēl ir jāsecina, ka arī turpmākajos mēnešos Latvijas preču eksports turpinās samazināties un izaugsmes atjaunošanās ir sagaidāma vien šā gada otrajā pusē. Jāatzīmē, ka turpmākā eksporta attīstība ir atkarīga ne tikai no ārējā pieprasījuma, bet arī no izejmateriālu cenu dinamikas, ģeopolitiskās situācijas reģionā, kā arī no tādiem ne mazāk svarīgiem faktoriem kā graudaugu raža, kas Latvijas preču eksporta kopapjomā veido nozīmīgu daļu.

Ārējais pieprasījums joprojām saglabājas vājš, un preču eksporta attīstības perspektīvas ir neskaidras. Jaunākās, šā gada maijā aktualizētās Eiropas Komisijas makroekonomiskās prognozes liecina, ka ES iekšzemes kopprodukts 2024. gadā palielināsies tikai par 1,0%. ES tirgus, kas veido trīs ceturtdaļas no kopējā Latvijas preču eksporta, un tā ekonomiskā aktivitāte ir svarīgs indikators, kas ietekmē eksporta attīstību.

Lai arī sagaidāmā ekonomikas izaugsme ES ir augstāka nekā pērn, tomēr tā ir zemā līmenī, lai būtiski veicinātu Latvijas eksportu. Atbilstoši prognozēm ES ekonomikas izaugsme paātrināsies vien šā gada otrajā pusē. Tas kopā ar Eiropas Centrālās bankas monetāras politikas mīkstināšanu varētu atdzīvināt gan patērētāju un investoru aktivitāti.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Daugavpils uzņēmēji saņēma no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro (+VIDEO)

Biznesa idejas, kas guvušas atbalstu, veiksmīgi arī tiks īstenotas.

Ekonomika Alūksnes novadā par 25 miljoniem eiro atklāta kokapstrādes rūpnīca (+VIDEO)

Uzņēmuma vērtība – motivēti darbinieki, kas kļuvuši par saliedētu un mērķtiecīgu komandu.

Ekonomika Taivānas dronu ražotāji vēlas sadarboties ar Latviju (+VIDEO)

Pasākuma vispārējais mērķis ir izveidot platformu tīklu veidošanai.

Ekonomika Jautājumā par Tet un LMT nākotni ir trīs scenāriji, kā virzīties uz priekšu

Jautājumā par tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni valdībai ir trīs scenāriji, kā varētu virzīties uz priekšu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Lasiet arī

Sabiedrība Finanšu ministrs gatavs kompromisiem nodokļu jautājumos

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī

Ekonomika Ar nodokļu politikas izmaiņām bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro

Scenārijā paredzēta minimālās algas paaugstināšana 2025.gadā no 700 uz 730 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 750 eiro mēnesī, bet no 2027.gada uz 800 eiro mēnesī.

Sabiedrība Ministru kabinetā iesniegta Fiskālo risku deklarācija

Šogad tiek ierosināts fiskālā nodrošinājuma rezervi 2025. – 2027. gadam veidot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, proti, 0,1% no IKP (vidēji ~47 miljonu eiro apmērā), tādā veidā nodrošinot “drošības spilvenu” gadījumiem, kad makroekonomiskie un fiskālie rādītāji novirzās no to plānotajām vērtībām.

Ekonomika Ekonomika stagnē - bezdarbs aug

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.