Bezdarba līmenis valstī bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
2024.gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 7,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti. Kopš 2023.gada 3. ceturkšņa Latvijā vērojams bezdarba līmeņa pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,4 procentpunktiem, gada laikā - par 0,8 procentpunktiem.
Šī gada 1. ceturksnī bija 68,7 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 8,9 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 4,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
2023.gada 4. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (6,8%) bija par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,1%). Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,8%) un Lietuvā (8,2%).
Palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā
2024.gada 1. ceturksnī nedaudz vairāk kā puse jeb 36,7 tūkstoši bezdarbnieku bija bez darba līdz 5 mēnešiem. Tas ir par 2,8 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 2,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11,2 tūkstoši bija bez darba 6-11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, ir palielinājies par 2,4 tūkstošiem, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - samazinājies par 1,1 tūkstoti.
1. ceturksnī bija 20,5 tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku - par 3,4 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada un par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 30,0% - par 1,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Ceturkšņa laikā par desmito daļu samazinājies jauniešu bezdarbnieku skaits
2024.gada 1. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11,4% bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 3,0 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 2,1 procentpunktu.
Jauniešu bezdarba līmenis 1. ceturksnī bija 11,9%, kas ir par 1,5 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada un par 1,8 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 0,8 tūkstošiem jeb 9,3%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 0,9 tūkstošiem jeb 10,3%.
35,1% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, t.i. bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 64,9% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.
Samazinājies ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits
2024.gada 1. ceturksnī gandrīz trešdaļa (31,1%) jeb 427,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, t.i. nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 0,7%, bet gada laikā - par 14,2 tūkstošiem jeb 3,2%.
4,3 tūkstoši jeb 1,0% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu (2023.gada 1. ceturksnī - 0,7%).
2024.gada 1. ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5,2 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8,7 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4,5 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,5 tūkstošus iedzīvotāju.