Ģeopolitiskā situācija visvairāk negatīvi ietekmē investīciju vidi valstī

22.aprīlī publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015.gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Par to, kā uzlabot ārvalstu investīciju vidi Latvijā, FICIL sadarbībā ar SSE Riga un Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameru, 26.aprīlī, plkst.10.00 organizēs diskusiju "Investīciju vide Latvijā: risinājumi investīciju piesaistei". Diskusija būs skatāma tiešraidē FICIL YouTube kanālā un Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv latviešu valodā un eng.lsm.lv angļu valodā.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Jau ziņots, ka investīciju vides pievilcība Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā ārvalstu investoru vērtējumā ir samazinājusies: skalā no 1-5, kur 1 nozīmē, ka investīciju vides pievilcība nav uzlabojusies vispār, investori to vērtē ar 1. Šis ir zemākais rādītājs kopš tiek veikts šis pētījums. Savukārt publiskā sektora darbs investīciju piesaistei iepriekšējo 12 mēnešu laikā- kas ticis darīts lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiek vērtēts ar 2.4 (skalā no 1-5, ku 1 ir ļoti slikti). Zemāks vērtējums šai komponentei bijis tikai 2016.gadā (2.3), bet, piemēram, 2020.gadā publiskā sektora darbu investīciju piesaistei iepriekšējo 12 mēnešu laikā, investori vērtējuši ar 3.1.

Pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka uzsver, ka: "Investori norāda, ka pietrūkst rīcības, motivācijas, no publiskā sektora, vairāk ir uz procesu nevis rezultātu orientēta rīcība, un nav redzama progresa. Visvairāk investori novērtē sadarbību ar Ekonomikas ministriju (11 no aptaujātajiem 66 minēja pozitīvu sadarbību), Valsts ieņēmumu dienestu (9 no 66), un Latvijas Investīciju un vides aģentūru LIAA (7 no 66) Savukārt 10 no aptaujātajiem ārvalstu investoriem minēja VID kā institūciju, kur investoriem ir bijusi vismazāk veiksmīgā sadarbība, kam seko Rīgas pašvaldība (un asociētās institūcijas) (10 no 66)."

Vērtējot izmaiņas investīciju vides pievilcībai Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā, investori pozitīvi novērtē Latvijas eksporta iespējas, arī nodokļu politiku. Savukārt ģeopolitiskā situācija tiek minēts kā faktors, kas visvairāk negatīvi ietekmē investīciju vidi valstī. Profesors A. Sauka komentē, ka: "Ģeopolitiskā situācija ir līdzīga visās trīs Baltijas valstīs, arī Polijā un citās mūsu reģiona valstīs. Tāpēc labāku ieskatu jautājumā par to, kādi faktori negatīvi ietekmē investīciju vides novērtējumu iegūstam salīdzinot Baltijas valstis. Pētījumā ārvalstu investori norāda, ka Lietuvā un Igaunijā ir spēcīgākas, mērķētākas politikas iniciatīvas ārvalstu investīciju vides uzlabošanai. Savukārt vērtējot ekonomikas konkurētspējas dzinuļus Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, vairāk aptaujātie ārvalstu investori kā nekonkurētspējīgākus novērtē tieši tos faktorus, kas ir atbildīgi par ekonomikas izaugsmi- inovāciju ekosistēmu, infrastruktūru, darbaspēka pieejamību (t.s. "rokas"), izglītību un pārkvalifikāciju, investīciju stimulus, veselību sistēmu, zināšanas tehnoloģijas un inovācijas, produktivitāti." Profesors Sauka norāda, ka nepalielinot investīcijas, neuzlabojot politikas šajās nozarēs ir grūti iedomāties, ka varēsim sagaidīt Latvijas ekonomikas izrāvienu.