Eksperts: vairāk nekā puse pircēju Latvijā krīt uz reklāmas baneriem (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 07:52, 16.04.2024 0

Šobrīd uzņēmumiem, lai veicinātu zīmola atpazīstamību un pārdošanu, nav vēl labāka un efektīvāka rīka kā internets.

 

Saskaņā ar aptauju, 42% Latvijas iedzīvotāju ir veikuši pirkumu, pateicoties internetā redzētai reklāmai. Tikmēr 54% atzīst, ka, lai arī ir kļuvuši ieinteresēti kādā produktā, pateicoties noteikta uzņēmuma izvietotam reklāmas banerim, beigu beigās to nolēmuši iegādāties citur. Mediju stratēģis Ritvars Macieša stāsta, ka tas, ka teju katrs otrais, kurš redzējis produkta reklāmu, ir gatavs to iegādāties, apliecina, ka reklāma pilda savu uzdevumu - tikt pamanītam. Taču vienlaikus rezultāti pierāda, ka pirkuma veikšana būs tiešā mērā saistīta ar zīmola atpazīstamību, tāpēc ar pārdošanas kampaņu vien nepietiks.

54% aptaujāto atzīst, ka ir kļuvuši ieinteresēti kādā produktā, pateicoties kādas vietnes reklāmai, bet beigās izlēmuši to iegādāties citur. Kā galvenais iemesls produkta iegādei citur tiek minēts izdevīgums - to norāda 81% respondentu. Savukārt 15% atbildēja, ka reklāma neizrādīja uzticamību, bet 13% respondentu atzīst, ka vietnē, uz kuru reklāma aizvedusi, produktu nebija iespējams ērti atrast. Mediju stratēģis uzskata, ka cilvēkiem ir svarīgi ne vien, kur viņi iepērkas, bet svarīgs ir arī zīmols, ko aptaujas rezultāti arī apliecina.

"Reklāmas kampaņas internetā var iedalīt vismaz četrās grupās - zīmolu atpazīstamība, pārdošanas veicināšana, lapas trafika audzēšana un e-komercija, kas būtu uz pirkumiem balstītas kampaņas. Ja runājam par pēdējo, tad galvenais šādas reklāmas banera mērķis būtu veicināt patērētājā vēlmi uz tā uzklikšķināt. Taču, lai potenciālais pircējs gribētu veikt produkta pirkumu tieši tanī vietnē, lapai ir jābūt sakārtotai. Respektīvi, ir jāsaprot, ka reklāma nevarēs palīdzēt, ja uzņēmums nedomā par savu tēlu," norāda R. Macieša, atzīstot, ka tiem uzņēmumiem, kuri ilgtermiņā ir strādājuši pie sava zīmola atpazīstamības un nostiprinājuši ziņu par savām vērtībām, nebūs problēmas īstenot veiksmīgas pārdošanas kampaņas.

"Uzņēmēji no savas puses bieži nesaprot, kāpēc nauda ir jātērē zīmolam. Taču patērētājs domā - ja es tevi nezinu, es no tevis nepirkšu. Protams, ka tad vēl ieslēdzas cenu faktors, taču arī tas nav viennozīmīgs. Izdevīgums mijas ne vien ar zemāku cenu, bet arī ar zīmola uzticamību, kas katram cilvēkam ir svarīga. Ja ieraugi kaut ko nezināmā saitē, tu tomēr apskaties tā pieejamību vietnēs, kuras pierādījušas savu lojalitāti. Tu drīzāk esi gatavs samaksāt par 5% dārgāk, zinot, ka tevi neapkrāps," skaidro R. Macieša, uzsverot, ka ar pārdošanas baneri nav iespējams pastāstīt par vērtībām: "Zīmolu kampaņas un pārdošanas kampaņas nevar likt vienā katlā. Taču, ignorējot kādu no šiem komponentiem, diez vai izdosies sasniegt vēlamo, jo mārketings tomēr ir kopums, kurā izmantotie rīki cits citu papildina."

Tikmēr, atgriežoties pie aptaujas datiem, 20% respondentu norādīja, ka mēdz uzklikšķināt uz reklāmas banneriem, sērfojot internetā, kamēr 69% atzina, ka uz tiem uzspiest izvairās. Turklāt 7% respondentu reklāmu neredz, jo lieto reklāmas bloķētāju "AdBlock". Te gan mediju stratēģis atgādina, ka lielākoties iemesls neklikšķināt uz reklāmām ir gluži vienkāršs - attiecīgais piedāvājums nav aktuāls. Ja jau reiz uz banera ir uzklikšķināts un tas nav interesējis, smadzenes automātiski to "slēdz ārā". Tieši tā arī strādā algoritms, kas patērētājam nemanot atlasa interesējošo. Taču stratēģis ir pārliecināts, ka šobrīd uzņēmumiem, lai veicinātu zīmola atpazīstamību un pārdošanu, nav vēl labāka un efektīvāka rīka kā internetā izvietota reklāma.

"Interneta reklāma šobrīd ir tik pieejama, ka mūsdienās tas ir standarta rīks jebkuram pakalpojumus sniedzošam uzņēmumam. Jā, protams, tā ir investīcija, taču tā ir daudz izsekojamāka, saprotamāka, uz auditoriju strādājošāka, ar lielākām tārgetācijas iespējām. Interneta vide var sniegt daudz informācijas - no lapā pavadītā laika līdz pat iemeslam, kāpēc cilvēks uz tās uzklikšķinājis. Tas ir tas, kas veido jebkuru pārdošanas stratēģiju," rezumē mediju stratēģis.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Ašeradens: Nepieciešami papildus ietaupījumi

Nepieciešami papildus ietaupījumi valsts budžetā, lai īstenotu virkni politisko ieceru - ieviestu jauno skolu finansēšanas modeli "Programma skolā", atbalstītu demogrāfijas pasākumus un finansētu hospisa pakalpojumu, intervijā Latvijas Televīzijai otrdien sprieda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ekonomika Puse uzņēmumu kiberdrošību uztic ārpakalpojumu sniedzējiem

Kiberdrošības jautājumi kļūst arvien aktuālāki Latvijas uzņēmumiem. Vismaz divas trešdaļas aptaujāto organizāciju algo informācijas drošības speciālistus vai izmanto ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, liecina uzņēmuma Jumis Pro veiktais pētījums.

Ekonomika Eurostat: Gada inflācija eirozonā augustā pieaugusi līdz 2,1%

Gada inflācija eirozonā augustā pieaugusi līdz 2,1% salīdzinājumā ar 2% jūlijā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums.

Ekonomika «Valmiermuižas alus» pievienosies «Cēsu alus» grupai

SIA "Valmiermuižas alus" pievienosies AS "Cēsu alus" grupai, aģentūru LETA informēja "Valmiermuižas alus".

Lasiet arī

Kriminālziņas "Tele2" brīdina par krāpnieku uzbrukumiem viedtelevizoriem

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" brīdina, ka Latvijā ir aktivizējušies krāpnieki, kuri cenšas izkrāpt sensitīvus personas datus, uzbrūkot viedtelevizoriem, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Sabiedrība "Progresīvie" rosina par draudiem internetā piemērot naudas sodu

Partijas "Progresīvie" Saeimas deputāti iesnieguši grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības aizskaršanu publiskajā digitālajā komunikācijā, piemēram, sociālajos tīklos.

Sabiedrība Atjaunota traucētā valsts iestāžu mājaslapu darbība

Atjaunota darbība virknei valsts iestāžu interneta mājaslapu, kuras svētdienas rītā uz laiku nedarbojās vai darbojās ierobežoti, ziņo Valsts kanceleja (VK).