Gada otrajā pusē pieaugums Latvijas rūpniecībā varētu pārsniegt 5%.
"Pēdējie divi gadi Latvijas rūpniecībā nav bijuši viegli un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, arī šī gada februārī Latvijas apstrādes rūpniecībā turpinājās kritums, ražošanas apjomi samazinoties par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Dēļ inflācijas, augstajām energoresursu cenām un vājā ārējā pieprasījuma, ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš 2022.gada janvāra ir sarukuši par 10%. Tomēr šobrīd arvien vairāk signālu liek domāt, ka lejupslīde Latvijas rūpniecībā tuvojas beigām un ar katru mēnesi šie signāli kļūst arvien pārliecinošāki. Tas ļauj cerēt, ka rūpniecībā 2024.gads būs labāks par iepriekšējo gadu", - secina bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Pamatu optimismam šobrīd dod ražotāju noskaņojuma rādītāji, kas pēdējos mēnešos ir sākuši uzlaboties lielākajā daļā pasaules lielāko ekonomiku. Piemēram, ASV šī gada martā rūpniecības noskaņojums ir kļuvis pozitīvs pirmo reizi kopš 2022.gada septembra. Arī Eiropas rūpniecībā šķiet esam tuvu šī cikla zemākajam punktam un kopš decembra ir sākuši uzlaboties uzņēmēju noskaņojuma rādītāji rūpniecībā gan eirozona kopumā, gan Latvijā. Viens no faktoriem kas veicina ražotāju noskaņojumu uzlabošanos Eiropā ir gatavo preču krājumu samazinājums rūpniecībā. Preču krājumi rūpniecībā ļoti strauji pieauga pēc pandēmijas beigām, kad tika atcelti ierobežojumi pakalpojumu nozarēm, un salīdzinoši pilnās noliktavas bija būtisks faktors kādēļ pērn ražošanas apjomi rūpniecībā samazinājās ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Taču šobrīd situācija mainās un to liecina arī autokravu pārvadājumu pieaugums Vācijā kopš gada sākuma, kas vēsturiski ļoti cieši ir saistīts ar rūpniecības aktivitāti Eiropas Savienībā.
Rūpniecībā šogad pieprasījumu veicinās ne tikai krājumu samazināšanās, bet arī pieprasījums šogad varētu augt straujāk nekā pērn. Bezdarbs gan Latvijā, gan Eiropā joprojām ir zems, darba samaksa turpina pieaugt, savukārt inflācija šobrīd eirozonā jau ir zem 2,5%, un Latvijā pat zem 1%. Tas nozīmē, ka patērētāju pirktspēja šogad uzlabosies un papildus stimulu patēriņam no gada vidus varētu dot gaidāmais procentu likmju samazinājums eirozonā. Pēc manām prognozēm, šī gada otrajā pusē pieaugums Latvijas rūpniecībā varētu pārsniegt 5%, lai arī gadā kopumā izaugsme Latvijas rūpniecībā, visticamāk, būs relatīvi maza un nevienmērīgā. Būvniecībā šis gads būs sarežģīts, un joprojām salīdzinoši augstās energoresursu cenas, darba samaksas pieaugums, kā arī pieaugošā konkurence no Ķīnas dažādās nozarēs ir liels drauds Eiropas rūpniecības konkurētspējai. Tādēļ rūpniecībā pagaidām vairāk ir runa par ciklisku pieprasījumu pieaugumu pēc diviem negatīviem gadiem, taču par noturīgu strukturālu pieaugumu Eiropā rūpniecībā pagaidām runāt ir pāragri.