Gulbe: Latvijā pārtikas ražotājiem un tirgotājiem nav vienlīdzīgs tirgus spēks

Viņa norādīja, ka Latvijā pārtikas ražotāji nav vienlīdzīgā situācijā, runājot ar tirgotāju, un tā nav tikai Latvijas problēma.

"Ražotājs vienmēr ir ne tik vienlīdzīgs sarunās ar tirgotāju, jo ražotāju ir daudz un, ja kāds tirgotājam nepatīk vai viņš var atrast labākus piegādes nosacījumus, produkcija netiek ņemta vai arī ir jāpiekāpjas nosacījumiem. Savukārt tirgotāju nav tik daudz, un Latvijā šī situācija ir vēl izteiktāka nekā citās valstīs - mums praktiski ir tikai divas ļoti nopietnas ķēdes," teica Gulbe.

Viņa pauda viedokli, ka šajā gadījumā būtu nepieciešama valsts iesaiste, veidojot labvēlīgus nosacījumus biznesa videi visā valstī, kā arī būtu nepieciešams atbalstīt vietējos ražotājus, taču to nevarētu paveikt tikai Zemkopības ministrija.

"Biznesa vide mums nav uzņēmējiem labvēlīga, tāpēc tas varētu būtu valdības kopējais uzdevums, veicināt uzņēmējdarbības vidi, lai arī lielās tirdzniecības ķēdes vēlētos un būtu ieinteresētas ienākt Latvijas tirgū," teica Gulbe, piebilstot, ka valsts varētu arī vairāk atbalstīt vietējos ražotājus, lai tie spētu konkurēt ar ražotājiem no ārvalstīm.

Jau vēstīts, ka KP veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā konstatēja, ka arī Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Tāpat KP pētījumā secināja, ka mazumtirgotāji atsevišķus vietējos gaļas, olu un zivju produktus cenojuši vidēji lētāk par ārpus Latvijas ražotām precēm. Proti, Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa aplūkotajā periodā vidēji tika cenota par 1,6% lētāk nekā ārpus Latvijas ražotā, vienlaikus periodā no 2022.gada janvāra līdz aprīlim un no 2023.gada aprīļa līdz maijam Latvijā ražotā svaigā cūkgaļa tika cenota 2,4 reizes dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā.

Tomēr konstatētās atšķirības importa un vietējās gaļas, olu un zivju produktu uzcenojumā nav tik būtiskas, kā KP konstatēja iepriekšējos pētījumos piena produktiem, maizei un graudu produktiem.

Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka privāto preču zīmju iepirkuma cenas produktiem - svaigai cūkgaļai, doktordesai, svaigam cālim, olām, svaigām zivīm -, ko ražotājs saražojis pēc mazumtirgotāja pasūtījuma kā tīkla privātā zīmola preci, ir būtiski zemākas par līdzvērtīgām ražotāju neatkarīga zīmola preču iepirkuma cenām.

KP norāda, ka nereti piegādātājs ražo gan mazumtirgotāja privātās preču zīmes preces, gan vienlaikus ražotāja neatkarīgā zīmolu preces, kas pēc sastāva ir identiskas. Ražošanas izmaksas šādām precēm ir līdzvērtīgas, taču to iepirkuma cenas būtiski atšķiras.

Tieši ražošanas posmā produkts veido visas ražošanas, iepakojuma un pārējās izmaksas, turpretī mazumtirdzniecības posmā tiek nodrošināta pārdošana, kur veidojas ar to saistītās izmaksas. Taču KP konstatēja, ka arvien lielāks uzcenojuma īpatsvars veidojas tieši mazumtirdzniecības posmā.

AREI ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.