Briškens aicina Baltijas valstis vienoties par Rail Baltica vilcienu iegādi

Ministrijā informē, ka trešdien Briškens nosūtīja Igaunijas un Lietuvas kolēģiem aicinājumu tikties Tallinā šogad 29.maijā, lai pārrunātu "Rail Baltica" projekta gatavību ekspluatācijai, tostarp vilcienu iegādes un infrastruktūras pārvaldības jautājumus.

Uzaicinājuma vēstulē Igaunijas klimata ministram Kristenam Mihalam un Lietuvas transporta un komunikācijas ministram Marjusam Skuodim Briškens norāda, ka paralēli sāktiem būvdarbiem visās trijās Baltijas valstīs tikpat svarīgi ir sagatavoties jaunizbūvētās dzelzceļa infrastruktūras efektīvai ieviešanai un ekspluatācijai 2030.gadā.

"Pilnvērtīga sagatavošanās ir būtiska "Rail Baltica" projektam, lai veiksmīgi sāktu dzelzceļa līnijas darbību, un tā prasa savlaicīgu nepieciešamo darbību plānošanu jau labu laiku pirms infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā," atzīmē Briškens.

SM informē, ka tikšanās laikā Tallinā plānots pārrunāt trīs galvenos tematus, tostarp "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldības modeli, kas paredz "vienas pieturas aģentūras" risinājumu piekļuvei "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūrai nākotnes lietotājiem, operatoriem un investoriem, ritošā sastāva iegādes stratēģiju pasažieru pārvadājumiem un infrastruktūras uzturēšanai, kā arī pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas modeli un tā tālāko attīstību.

Pamatojoties uz "Rail Baltica" infrastruktūras piekļuves politikas pētījuma un Biznesa plāna secinājumiem, starpvalstu sadarbība atsevišķu projekta jomu pārvaldībā, piemēram, grafiku sastādīšana un kapacitātes pārvaldība, satiksmes pārvaldība, ieņēmumu pārvaldība, sniedz būtiskas priekšrocības un veicina sociālekonomiskos ieguvumus projekta dalībvalstīm, norāda ministrijā.

Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" Stratēģijas un ekonomikas departamenta vadītāja Kristīne Malnača aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban ir izanalizēti iespējamie modeļi, kādos varētu tikt veikti pasažieru pārvadājumi "Rail Baltica" līnijā, tostarp tos veicot kā sabiedriskā transporta pakalpojumus.

"Šobrīd Baltijas valstīm, kas ir "Rail Baltica" projekta tiešā labuma guvējas, būtu jānozīmē atbildīgā iestāde/iestādes par pasažieru pakalpojuma nodrošināšanu. Secīgi būtu jāsagatavo normatīvais regulējums pārrobežu pakalpojuma nodrošināšanai, un tad jāveic iepirkums par operatora izvēli," norādīja Malnača.

Ministrijā atgādina, ka "Rail Baltica" ir stratēģiskas nozīmes Eiropas Savienības pārrobežu transporta projekts, kā arī, pamatojoties uz pašreizējo nostāju, infrastruktūras pārvaldības funkcijas Baltijas valstis ir deleģētas projekta nacionāliem ieviesējiem.