Gadījumos, ja klientiem ir grūtības segt saistības, banka kopā ar aizņēmēju meklē labāko risinājumu.
Ja naudas trūkuma dēļ būtu jāizvēlas, par kuriem ikmēneša maksājumiem norēķināties vispirms, 93% no iedzīvotājiem ar mājokļa kredītu, šo izvēlētos kā prioritāro maksājumu. Tikai 5% tā būtu otrā prioritāte, liecina Latvijā veiktā iedzīvotāju aptauja. 62% aptaujāto, kuri izmanto auto līzinga pakalpojumu, sākumā norēķinātos par aizdevumu automašīnas iegādei, bet 28% tā būtu otrā prioritāte.
Hipotekāro kredītu kā pirmo prioritāti galvenokārt norādījuši iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, vīrieši, Rīgā un Pierīgā dzīvojošie. Savukārt auto līzings vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem ir salīdzinoši nebūtiskāks kā citās vecuma grupās.
"Pēdējo gadu laikā ir panākts būtisks progress, un iedzīvotāji arvien labāk apzinās negatīvās sekas, ja laikus nenorēķinās par uzņemtajām finanšu saistībām. Ievērojams kāpums vērojams attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem. Acīmredzot, nonākot finanšu grūtībās, iedzīvotāji ir sākuši meklēt citus veidus kā ietaupīt, piemēram, samazinot ikdienas tēriņus. Arī mēs sadarbībā ar bankām un citiem aizdevējiem turpinām veicināt atbildīgu aizņemšanos un iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošanos," informē eksperts Intars Miķelsons.
Puse aptaujāto (51%), kuri izmanto bankas patēriņa kredītu, sākumā norēķinātos par to, bet trešdaļai tā būtu otrā prioritāte. Ļoti līdzīgi dati ir attiecībā uz nebanku aizdevēju kredītu un kredītkartes maksājumiem (pirmā prioritāte attiecīgi 49% un 48%, otrā prioritāte 29%). Visretāk kā pirmo prioritāti iedzīvotāji minējuši nomaksu (40%).
Atbildība pret finanšu saistībām būtiski kāpusi
Aptaujas dati liecina, ka kopš 2015.gada iedzīvotāju atbildība pret savām finanšu saistībām ir būtiski kāpusi. Pirms 9 gadiem Kredītinformācijas biroja veiktajā aptaujā hipotekārā kredīta maksājumu kā prioritāti norādīja tikai 68% aptaujāto, auto līzingu - 30%, bet bankas patēriņa kredītu - 31%.
"Jau pēc 2008.gada krīzes gan bankas, gan potenciālie aizņēmēji kļuva daudz piesardzīgāki. Bankām ir uzliktas vairākas prasības, ir izveidots reģistrs, lai aizdevējiem būtu iespēja pārliecināties par potenciālā kredītņēmēja saistībām, ir noteikti ierobežojumi, lai saistības klientiem nekļūtu par nepaceļamu slogu. Bankas ievēro atbildīgas kreditēšanas principus, kas izpaužas arī saistību atmaksas disciplīnā - kavēto kredītmaksājumu daļa ir ļoti neliela, pat neskatoties uz to, ka pērn ievērojami pieauguši procentu maksājumi. Gadījumos, ja klientiem ir grūtības segt saistības, banka kopā ar aizņēmēju meklē labāko risinājumu. Bet svarīgi atcerēties, ka banka, piešķirot aizdevumu, paredz, ka laika gaitā ikmēneša maksājumi var mainīties, tāpēc aizdevums vienmēr tiek piešķirts, atstājot rezervi izmaksu kāpumam," skaidro privātpersonu finansēšanas eksperts Māris Opincāns.
Arī I. Miķelsons norāda, ka maksāšanas disciplīnas uzlabojumus ir veicinājusi vienotas datu apmaiņas sistēmas izveidošana starp visām nozarēm. Tajā ar datiem apmainās bankas, nebanku aizdevēji, līzinga izsniedzēji, komunālo pakalpojumu uzņēmumi u.c. Šobrīd iedzīvotājiem ir teju neiespējami aizņemties pāri savām spējām aizdevumu atmaksāt vai aizņemties tad, ja ir lielas parādsaistības.
"Kādreiz tāda iespēja bija, jo datu apmaiņa nebija vai bija sadrumstalota. Šobrīd iespējas aizņemties, neatdot naudu un paņemt kredītu citur ir teju neiespējami. Mājokļa kredītu, līzingu un patēriņa kredītu atmaksas rādītājs ir audzis vidēji par 30% punktiem. To pašu varētu panākt arī citās nozarēs, ar nosacījumu ka pats uzņēmums rūpējās par sevi, strādā ar parādniekiem un nodod datus Kredītinformācijas Birojam, kas ir bezmaksas pakalpojums," aicina I. Miķelsons.