Parlaments cenšas uzlabot valsts jūras vārtu darbību.
Ventspils brīvostai izdevies piesaistīt jaunu pakalpojumu, kāda līdz šim nekad nav bijis, pauž Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.
"Kravu piesaiste vai izmaiņas kravu plūsmu struktūrā – tie ir ilgtermiņa procesi. Atcerēsimies, kā attīstījās prāmju satiksme. Konteineru terminālis uzbūvēts 2000. gadu sākumā, pirmā prāmju līnija tika atklāta pēc pieciem sešiem gadiem. Sākumā prāmis kursēja vienu vai divas reizes nedēļā, pašlaik kursē vienu līdz divas reizes dienā, un prāmju kravu apgrozījums sasniedzis 2,5 miljonus tonnu", - saka I.Udodovs.
"Vienlaikus, kā parādīja ģeopolitiskā situācija, atsevišķi lēmumi var vienā brīdī slēgt veselu kravu veidu vai virzienu. Strauji pielāgoties šādiem zaudējumiem ir sarežģīti, un mēs skatāmies, kā saglabāt darba kvalitāti un efektivitāti. Galvenais fokuss ir vērsts uz to, ka Latvijas ostas ir vajadzīgas Latvijas preču eksportam".
"Ja runājam par lielajām kravu plūsmām, tad tas būs dzeramā ūdens eksports. Tomēr līdz pirmās kravu partijas nosūtīšanai paies vēl vismaz divi, trīs gadi. Vēja parku apsaimniekošanas jomai būs nepieciešams vēl ilgāks laiks – no pieciem septiņiem līdz desmit gadiem, atkarībā no attiecīgās jomas attīstības tempiem".
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļaus rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu. Likuma pārejas noteikumi papildināti arī ar normu, ka līdz Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidācijai to valdē būs četri valdes locekļi - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)