Valdība lems par Šmites-Roķes iecelšanu VID ģenerāldirektores amatā

Ekonomika
LETA 07:53, 30.01.2024 0

Ministru kabinets šodien lems par Baibas Šmites-Roķes iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

 
Foto: LETA

Rīkojuma projekts paredz, ka Šmite-Roķe VID ģenerāldirektores amata pienākumus sāks pildīt no 13.februāra.

Šmites-Roķes kandidatūra tiek virzīta atbilstoši Valsts kancelejas izsludinātā atklātā konkursa uz VID ģenerāldirektora amata rezultātiem un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) ieteikumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 9.augusta rīkojumu 2024.gada 12.februārī tiek izbeigtas valsts civildienesta attiecības ar tagadējo VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi.

Pērn 5.oktobrī Valsts kanceleja izsludināja atklātu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu. Saskaņā ar likumu "Par Valsts ieņēmumu dienestu" VID ģenerāldirektora kandidatūru pēc finanšu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

Valsts kancelejas organizētais atklātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu noslēdzās 2023.gada 18.decembrī. Ņemot vērā komisijas sniegto pretendentu novērtējumu mutvārdu intervijā un pretendentu vadības kompetenču novērtējumu, komisija pieņēma lēmumu sniegt ieteikumu finanšu ministram par Šmites-Roķes un Vitas Narnickas iecelšanu VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrs, izvērtējot pretendentu darba pieredzi un kompetences, stratēģisko redzējumu par VID attīstību, lai nodrošinātu tā transformāciju uz cilvēkcentrētu un digitālu pakalpojumu sniegšanu, procesu efektivizāciju un, lai sasniegtu mērķi, veidojot vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kā arī, uzklausot uzņēmēju organizāciju viedokli, pieņēma lēmumu ieteikt apstiprināt Šmites-Roķes kandidatūru iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Jau ziņots, ka Ašeradens 12.janvārī paziņoja, ka apstiprināšanai valdībā VID ģenerāldirektores amatam virza Šmiti-Roķi.

Ašeradens norāda, ka Šmites-Roķes līdzšinējā darba pieredze ir ļāvusi viņai pilnvērtīgi iepazīt un izprast VID darba specifiku. Atlases procesā novērtēts, ka viņa skaidri saredz darba prioritātes. Tuvākajā laikā plānota VID reforma ar pilnveides pasākumiem, piedāvājot veikt izmaiņas dienesta organizatoriskajā struktūrā un mainīt VID padotības īstenošanas formu.

Tādējādi Šmitei-Roķei kopā ar visu VID kolektīvu būs jāstrādā pie dienesta uzticamības atjaunošanas, klientu servisa uzlabošanas un pakalpojumu digitālās transformācijas, lai kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā un sniegtu sabiedrības interesēm atbilstošus pakalpojumus, uzsver Ašeradens.

Šmite-Roķe aģentūrai LETA pavēstīja, ka viņa pilnībā atbalsta finanšu ministra redzējumu par VID reorganizāciju, un viņas turpmākā darbība būs vērsta uz tās mērķu izpildi un īstenošanu. Šmite-Roķe uzsver, ka ir nepieciešama strauja VID pārveide par klientorientētu iestādi, kas balstīta uz digitāliem pakalpojumiem, uzlabojot iestādes reputāciju iedzīvotāju vidū, vienlaikus turpinot nepieciešamo darbu ēnu ekonomikas mazināšanā.

"Arī es vēlos redzēt VID kā modernu, digitāli attīstītu un uz klientu servisu orientētu iestādi, lai dienests kļūtu par modernāko valsts pārvaldes iestādi Latvijā un vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā," pauda Šmite-Roķe.

Viņa piebilda, ka no nākamās nedēļas būs atvērta sarunām ar politiskajām partijām un diskusijām ar sabiedrību.

Šmite-Roķe VID strādā kopš 2000.gada, bet 2015.gadā kļuva par Akcīzes preču aprites daļas vadītāju. Kopš 2020.gada Šmite-Roķe strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus.

Līdztekus minētajiem amatiem Šmite-Roķe piedalījusies un vadījusi dažādas komitejas un padomes. No 2005.gada Šmite-Roķe ir FM Prognozēšanas darba grupas locekle, no 2006.gada - Eiropas Komisijas Akcīzes komitejas locekle, savukārt no 2015.gada viņa vada VID Akcīzes konsultatīvo padomi.

Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Viņas galvenie darba pienākumi iekļauj pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību.

Šmite-Roķe Latvijas Universitātē ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu ekonomikā un šobrīd Rīgas Tehniskajā universitātē studē doktorantūrā ekonomikas un vadības studiju jomā. Doktorantūras studijās Šmite-Roķe kā zinātniskais asistents veic pētījumus par nodokļu sistēmu kā instrumentu valsts ilgtspējīgai attīstībai. Šmite-Roķe angļu valodu pārvalda C1 līmenī.

VID reformas galvenā iecere ir sekmēt VID stratēģijā noteiktās misijas - VID uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai - sasniegšanu. Reformas ietvaros paredzēts nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām, proti, nodalīt no VID struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.

Galvenie jaunās ģenerāldirektores darba uzdevumi ietver VID digitālo attīstību, tostarp izveidot un ieviest VID datu pārvaldības sistēmu, apstiprināt dienesta IT sistēmas attīstības vīziju un nodrošināt VID pakalpojumu pieejamību mobilās aplikācijas risinājuma veidā.

Nozīmīgs uzdevums ir klientu servisa attīstība, kas ietver VID klientu apmierinātības pieaugumu, nodrošinātu proaktīvu reakciju uz klienta situāciju ar skaidriem risinājumiem un lēmumiem samērīgā laikā, kā arī pilnveidotu risinājumu izlīgumu sistēmas ieviešanai sadarbībai ar klientu strīdu situācijās. Tāpat svarīgi uzdevumi būs ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, sekmīga VID un Nodokļu un muitas policijas pārvaldes reorganizācijas īstenošana un panākts dienesta reputācijas uzlabojums.

Jautājumu par Šmites-Roķes apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā plānots skatīt Ministru kabinetā līdz janvāra beigām.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Sabiedrība VID iesniegums automātiskai nodokļa atmaksai jāiesniedz līdz septembra beigām

Iedzīvotāji aicināti līdz šā gada 30.septembrim paziņot Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka vēlas saņemt nodokļa pārmaksu automātiski, bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

Kriminālziņas VID lūdz sākt kriminālvajāšanu pret zemnieku par aplokšņu algu izmaksu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde augustā Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai nosūtījusi kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu personu par "aplokšņu algu" izmaksu.

Ekonomika VID saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos virs 750 eiro

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem bankomātos vērtībā virs 750 eiro vienā darījumā, informē Finanšu ministrija (FM).