Šogad vairāk Latvijas iedzīvotāju uzticēs savu naudu bankām (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 12:30, 14.01.2024 0

Ieradums ātri šķirties no naudas, kas raksturīgs inflācijas kāpumam, kļūst par pagātni.

 

Ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024.gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās, pauž finanšu eksperte Jeļena Novaka.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. Latvijā veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Trešdaļa jūtas stabili un sagaida ienākumu kāpumu

Cik finansiāli stabili šobrīd jūtas cilvēki? Pērn gada nogalē veiktā aptauja "Finanšu drošības indekss" rāda, ka ar savu finanšu situāciju neapmierināti ir 39% cilvēku, bet 35% to vērtē kā kopumā labu. Neitrāls vērtējums ir aptuveni ceturtajai daļai (24%) cilvēku, lielākoties tie ir 50 un vairāk gadus veci iedzīvotāji. Savukārt ļoti neapmierināti ir 12%.

Ja vērtē to, kā finansiālā situācija mainīsies šogad, 41% cilvēku pieļauj izdevumu pieaugumu, bet 28% ir optimisma pilni par to, ka augs arī viņu ienākumi. Pesimistu skaits attiecībā par saviem ienākumiem ir 17%, bet 14% cer uz izdevumu samazināšanos. 30% uzskata, ka izdevumi paliks nemainīgi, bet 39% attiecībā uz saviem ienākumiem nekādas izmaiņas nesagaida.

Noguldījumu likmes kāpj, bet noguldījumi kavējas

Pērn pavasarī bankas sāka būtiski paaugstināt likmes dažāda veida noguldījumiem (piemēram, mūsu bankas termiņnoguldījumam uz gadu likme šobrīd ir 3,7%). Tomēr uz krājkontiem un termiņnoguldījumiem savus brīvos līdzekļus pērn novirzīja vien aptuveni trešdaļa mūsu klientu, bet pārējiem brīvie līdzekļi aizvien glabājas parastajos kontos, tātad netiek izmantota banku piedāvātā iespēja kapitāla vairošanai. Arī kopumā termiņnoguldījumu un līdzīgu noguldījumu kāpums pagājušā gada nogalē bija ļoti gauss, liecina Latvijas Bankas dati.

Visticamāk, ar naudas noguldīšanu un krāšanu neveicas tik labi, jo ilgstošajā t.s. negatīvo likmju periodā cilvēkos ir zudis ieradums novirzīt naudu pelnošā noguldījumā, bet pavisam jauniem cilvēkiem šāda pieredze vispār nav bijusi. Var prognozēt, ka šogad pieredzēsim to, ka daļa no iedzīvotāju brīvajiem līdzekļiem pārceļos uz finanšu produktiem ar augstāku ienesīgumu, tostarp, ieguldot naudu finanšu tirgos. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas izteicienus un tirgus gaidas, šogad var gaidīt likmju samazināšanos, tāpēc var teikt, ka šobrīd ir vēl laba iespēja izmantot noguldījumu likmju augstāko vērtību.

Augstākas procentu likmes ir laba iespēja ne vien nopelnīt, liekot lietā brīvos līdzekļus, bet arī izveidot vērtīgu ieradumu - pamazām uzkrāt naudu nākamajam neparedzamajam krīzes brīdim.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika KNAB jāatlīdzina ABLV Bank izdevumi par arestētu naudas līdzekļu uzglabāšanu

Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus, aģentūru LETA informēja tiesā.

Ekonomika Valsts kases pārvaldnieka Āboliņa atalgojums amatā pērn pieaudzis par 9,7%

Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš pērn šajā amatā nopelnīja 98 705 eiro, kas ir par 9,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kad viņa atalgojums bija 89 990 eiro, liecina Āboliņa iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Ekonomika «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētāja Jansona atalgojums pērn pieaudzis

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pagājušajā gadā amatā nopelnījis 178 345 eiro, kas ir par 15,8% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina viņa gada ienākumu deklarācija.

Ekonomika Būvvaldes funkcijas Rēzeknes novadā nodotas pilsētai (+VIDEO)

Valstspilsētas pašvaldība šos pakalpojumus var nodrošināt par 100 000 EUR gadā.

Lasiet arī

Ekonomika Eiro par drošu un grūti viltojamu naudu Latvijā uzskata 59% aptaujāto (+VIDEO)

Bezskaidrās maksājumu īpatsvars pakāpeniski pieaudzis un pēdējo gadu laikā stabilizējies 77-78 % līmenī.

Ekonomika Eksperte: Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar pēkšņajiem tēriņiem (+VIDEO)

Ir vērtīgi pārdomāt, kādas aktivitātes iespējams veikt, lai laicīgi izvairītos no finansiālu problēmam.

Ekonomika Līdzšinējā apmērā tuviniekus var atbalstīt 27% Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

Raugoties uz IKP apjumu uz vienu iedzīvotāju, jāsecina, ka kaimiņvalstīs tā apjoms ir ievērojami lielāks.

Sabiedrība Tikai 10% Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši sava mantojuma lietas

Lai gan Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka sakārtot mantojuma lietas ir svarīgi, tikai 10% ir pilnībā sakārtojuši visus juridiskos jautājumus, kas saistās ar mantojuma atstāšanu tuviniekiem, liecina Latvijas Zvērinātu Notāru padomes (LZNP) un pētījumu centra "SKDS" veiktā aptauja.